Kā izriet no Civilprocesa likuma 73. panta 1. daļas, puses civilprocesā ir lietas dalībnieki, bet 73. panta 2. daļa paredz, ka “lietas dalībnieki var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja”. Jāmin arī Civilprocesa likuma 74. panta 1. daļa, kura nosaka: “Civilprocesā par pusēm –prasītāju un atbildētāju – var būt jebkura fiziska vai juridiska persona” [1]. Tātad, no iepriekš minētā var secināt, ka par pusēm civilprocesā var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kurām ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja, tāpēc referāta 1. nodaļā pievērsīšos fizisko un juridisko personu civilprocesuālajai tiesībspējai un rīcībspējai. Referāta 2. nodaļā pevērsīšos pušu procesuālajām tiesībām un pienākumiem, bet pārējās referāta nodaļās tiks aplūkota procesuālā līdzdalība, prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas, kā arī puses procesuālo tiesību pārņemšana.
Ievadā jāatzīmē, ka prasības tiesvedības lietās par pusēm sauc prasītāju un atbildētāju. Prasītājs ir persona, kuras subjektīvo tiesību vai interešu aizsardzībai tiesā ir iesniegta prasība. Parasti prasību tiesā iesniedz pats prasītājs, taču likumā paredzētos gadījumos to viņa interesēs var izdarīt valsts vai pašvaldību iestādes, atsevišķas personas vai prokurors . Ja prasību iesniedz likumiskais vai līgumiskais pārstāvis, viņš to dara pārstāvamā vārdā, un prasītājs ir pārstāvamais. Bet atbildētājs ir persona, pret kuru ir vērsta prasība sakarā ar patiesu vai iespējamu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargātu interešu aizskārumu.
Runājot par pusēm civilprocesā, noteikti ir jāpievēršas pušu:
1)civilprocesuālajai tiesībspējai,
2)civilprocesuālajai rīcībspējai.
Civilprocesa likuma 71. pants nosaka: “Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.
Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām” [1].
Kā izriet no minētā panta, civilprocesuālo tiesību un pienākumu subjekti ir 2 veidu:
1)fiziskas personas,
2)juridiskas personas.
Visas fiziskas personas, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa, kā arī visas juridiskas personas ir apveltītas ar civilprocesuālo tiesībspēju. Ja runā par tiesībspēju vispār, tad tāda tiešām atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskām un juridiskām personām. Bet nav vienlīdzības konkrēto tiesību veidā un apjomā, piemēram, prasītāja procesuālās tiesības un pienākumi atšķiras no atbildētāja vai trešās personas tiesībām un pienākumiem. Turklāt atšķirības var būt arī katram piederošo tiesību realizācijas iespējās, taču tas jau attiecas uz rīcībspēju. Var rasties arī jautājums, vai ir vajadzība atzīt par procesuālo tiesību subjektu mazu bērnu vai garīgi slimu personu, kura pati nespēj uzrakstīt prasības pieteikumu, pamatot prasījumus tiesas sēdē u.tml. Jāsaka, ka šāda vajadzība ir, jo norādītajām personām tomēr var piederēt manta, civilās tiesības, kas aizstāvamas tiesas ceļā. Kaut arī šīs personas savas tiesības realizē ar pārstāvju palīdzību, tomēr tiesas spriedums taisāms un tiesiskās aizsardzības līdzekļi piemērojami nevis par labu pārstāvjiem vai pret viņiem, bet par labu tai personai, kurai aizskartā tiesība pieder, un pret to personu, kura ir tiesības aizskārusi.…
