Licences piešķiršanas kritēriji joprojām ir neskaidri un neievēro mūzikas komercradio jēgu. Radio un televīzijas likumā ietvertā konkursa definīcija ir izplūdusi un nekonkrēta. „Salīdzinot koncepcijas pēc dažādiem rādītājiem, priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura vispārējā programmas koncepcija orientēta uz plašāku sabiedrības pieprasījumu.”
„Dažādie rādītāji” nav skaidri noteikti, un pretendenti ir spiesti maldināt padomi, iesniedzot pārāk drosmīgas un komercraidītāja sūtībai neatbilstošas vispārējā satura radio koncepcijas, lai atbilstu „plašākam sabiedrības pieprasījumam”. Piemēram, 2004. gada 14. oktobrī NRTP izsludināja konkursu ar mērķi izveidot Rīgā „veselīgu dzīvesveidu popularizējošu radio”. Šāda prasība ignorē komerciālā mūzikas radio pastāvēšanas loģiku, nerosina veidot noteiktām mērķauditorijām domātus radio formātus.
1996. gadā konkursā uz vienu no trim Rīgas frekvencēm uzvarēja SIA „Ražošanas komercfirma „Pikal un partneri”, kurā bija apvienojušās sešas nozaru arodbiedrības. Koncepcijā tika paredzēts veidot sarunu radio ar sociāldemokrātisko ievirzi, ko apliecina arī Radio PIK nosaukums – Publiskais informatīvais kanāls. Taču raidīt 1997. gada oktobrī tas sāka jau pēc īpašnieka maiņas kā krievu komerciālās mūzikas stacija.
Otrais starpgadījums bija ar „Radio SWH”, kas klasiskās mūzikas staciju Amadeus pārslēdza uz vājāku raidītāju, lai palielinātu komerciālās mūzikas SWH+ sasniedzamību. Lielas kaislības rosinājās ap studentu radio KNZ („Kosmosa noslēpumu zinātājs”). Saņemot NRTP licenci 1999. gada maijā, tas varēja sākt raidīšanu tikai nākamā gada 15. novembrī pēc finansiālās atbalsta saņemšanas no bijušās NRTP locekles, kura iegādājusies no LU Studentu padomes 60 procentus uzņēmuma akciju. „Radio KNZ” koncepcija paredzēja pētniecisku žurnālistiku un nekomerciālo mūzikas formātu sajaukumu – Adult Acoustic Alternative un alternatīvā rokmūzika, pasaules tautu mūzika, progresīvie alternatīvie strāvojumi starp klasisko, roka un džeza mūziku. Bet jau 2001. gada oktobrī KNZ dalībnieki atklātajā vēstulē kritizēja satura komercializēšanos un uztraucās par kontrolpaketes turētāja nodomu pārdot frekvenci. Mainoties īpašniekam, 2002. gada janvārī stacija pārtapa par Radio Nova un raidīja tikai latviešu mūziku, bet jūlijā sāka retranslēt no Maskavas krievu Eiropa Plus.
2000. gadā Iecavas „Radio Zemgale” apmainījās frekvencēm ar Bauskas „Radio Zemgalei”. Tas bija nepieciešams , lai no Iecavas raidītāja Rīgas virzienā būtu iespējams raidīt jaunu mūzikas programmu Capital FM. Tagad šī programma tiek izplatīta no Rīgas studijas ar Iecavas raidītāju, savukārt Iecavas studija ar Bauskas raidītāju gatavo programmu, kuras nosaukums NRTP sarakstā ir „Bauskas Balss”.
Balss
Radio dzird daudzi, taču klausās tikai viens cilvēks. Radio ir mērojis ilgu ceļu līdz šī paradoksa izpratnei. Autoritārās valstis izmantoja radio propagandas nolūkos, akcentējot tā spējas rast emocionālo saikni ar masu auditoriju. Pirmskara PSRS bija ierobežots personīgo uztvērēju skaits, radio klausījās laukumos, kur bija izvietoti skaļruņi, radot mītiņa efektu. Nacistu Vācijas likums noteica, ka svarīgāko pārraižu laikā uztvērējs ir jānoliek pie loga.
…
