Radiotehniķa profesijas vēsture sākas 19. un 20. gadsimtu mijā. 1895. gadā zinātnieki iemācīja bez vadiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Šis izgudrojums- viens no spožākajiem visā cilvēces vēsturē!
Markoni? Popovs? Kurš īsti bija pirmais?
Nav šaubu, ka abu darbs, kas noveda pie gadsimta izgudrojuma, pelna cilvēces pateicību.
Radioviļņus pirmajos gados pēc lielā izgudrojuma izmantoja informācijas pārraidei starp diviem punktiem, t.i., radiosakariem. Divdesmito gadu sākumā no tiem tika prasīts vienā vietā veidotu informāciju izplatīt daudziem adresātiem, kā mēs sakām, publiskai uztveršanai. Tā radās radiofonija.
Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja Berlīnes (1923. gada 29. oktobrī), Leipcigas (1924. gada 1. martā). 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā. 1925. gada 1. februārī sāka darboties Varšavas un 1. novembrī – Rīgas radiofonijas raidītāji. Radiofona eksperimentālās pārraides Rīgā jau notika, sākot ar 1925. gada marta mēnesi no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Raidījumi sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina”.
Radiofona būvdarbus Latvijā ierosināja inženieris Jānis Linters. Plašām iedzīvotāju masām toreiz radiofons nebija pazīstams. Pirmajā Saeimas budžeta komisijas sēdē pieprasītos līdzekļus nosvītroja. Izstāstīt, kā darbojas radiouztvērējs, bija grūti.…