4.Valoda
Luga rakstīta dzejā, to labskanīgāku un saprotamāku padara atskaņas. Lasot nevar neievērot, ka Rainis vārdu „nav” raksta „v” vietā „u”- „nau”, kā arī izmanto vārdus bez galotnēm- teicēj’, norāv’, pasak’, grūt’, riet’ utt.
Rainis katram tēlam piešķir simboliskus segvārdus, kas simbolizē viņu raksturu- Baibai- „sedzacīte”, „salacīte”, „raudavīte”, māte- „kraukļu māte”, Uldis- „dzērājpuisis”, „meitu zaglis”, „speltes zutis”, Anda- „lēckājīte”, „mēlnesēja”, Gatiņš-„kleinkājis”, „piena puika”.
Rainis lieto vārdus pamazināmā formā - līdaciņa, vainadziņu, rudacīte, zaļmatīte, vārdiņš, deguntiņu, māmiņai utt.
Tā kā luga rakstīta dzejā, tad Rainis izmanto tēlainos izteiksmes līdzekļus:
epitetus-„medus dvēselīte”, „zelta spuras”, „viltus čūska”, „goda zaglis”,
personifikācijas- „mutes dot” „laimes māte laivā sēd”, „mēle tek”, „vakarmāte balvas nes”, salīdzinājumi- „meitiņa kā smildziņa”, „kā austriņa saule bēg”.
Lugas kompozīcija: luga sastāv no pieciem cēlieniem un, manprāt, lugas kulminācija iestājas brīdī, kad lugas beigās Baiba ielec Daugavā un noslīcinās. Šai kulminācijai seko ļoti īss atrisinājums, kad Uldis paņem mirušo Baibu un aizbrauc Daugavā. Darbā ir izmantoti daudzi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, bet visspilgtāk ir izteikts paralēlisms. Visa luga ir kā paralēlisms starp Baibas un lielās egles, kas aug pagalmā, likteņiem, jo egli vējš salauž un tā pamazām nonīkst, bet Baiba mirst.
…