Čarlza Raita Millsa biogrāfija
Čarlzs Raits Mills (1916-1962) dzimis Teksasā, Amerikā. Nācis no vidusmēra ģimenes; viņa tēvs bija apdrošināšanas aģents bet māte mājsaimniece. Viņš ir studējis Teksasas universitātē un ieguvis tur 1939.gadā bakalaura un maģistra grādu. Viņš bija neparasts students, kurš kad pameta Teksasu bija jau publicējis rakstus divos vadošajos socioloģijas žurnālos.
Savu doktora disertāciju R.Mills aizstāvēja Viskonsīnas universitātē. Pirmo darbu sāka Merilendas universitātē bet lielāko savas karjeras daļu no 1945 gada līdz pat savi nāvei Kolumbijas universitātē. Viņš mira 45 gados no ceturtās sirds lēkmes. Milss ir devis lielu ieguldījumu socioloģijā.
Viena no strīdīgākajām lietām ir viņa kaujinieciskums, liekas viņš visu laiku karoja. Viņam bija raiba dzīve, karakterizēta ar daudzām afērām, trīs laulībām un bērnu no katras laulības. Viņš cīnījās ar visiem un par visu.
Viņš nosauca vecāko teoristu Viskonsīnā, Harvardu Bekeru par “īstu muļķi”. Viņš varbūtīgi nonāca konfliktā ar Hansu Gertu, kurš nosauca Milsu par “ izcilu operātoru, lupatlasi, kas apsola jauniem cilvēkiem un Teksasas kovboju, kas jāj un šauj”. Kā Kolumbijas universitātes profesors Milss bija izolēts un pamatots no viņa kolēģiem.
Milss bija izstumtais un to viņš apzinājās. Darbā “Socioloģiskā iztēle”(1959), Milss izaicināja ne tikai vinā laika galvenos teorētiķus kā Talkotu Pārsonu, bet arī galvenis metodologus kā Paulu Lāzerfeldu kas arī bija viņa kolēģis Kolumbijas universitātē.
Milss atšķīrās ne tikai no citiem cilvēkiem; viņš atšķīrās arī no Amerikas Savienības un sacentās ar to dažādās frontēs. Bet pats spilgtākais fakts ir tas, kad Milss apciemoja Padomju Savienību un tika dēvēts par galveno Amerikas savienības kritizētāju, viņš uzņēmās vadību un uzbruka Padomju Savienības cenzūrai un uzsauca tā laika Padomju līderiem, kurš tika atbrīvots un nogalināts: “ Tajā dienā, kad visi darbi, kurus Staļinisti sarakstīja Leons Tratskis, tika publicēti Padomju Savienībā” (1981).
Milss nekad nav bijis marksists, bet ar saviem kritiskajiem izteicieniem simpatizēja Padomju Savienībai. Viņš nebija lasījis Marksa darbus līdz 1950.gadam. Pat tad viņš iepazinās ar dažiem Angļu tulkojumiem, jo neprata lasīt vācu valodā. Viņa darbi nav ietekmējušies no pieredzējušā Marksa teorijām, jo tie vairākumā tika publicēti līdz tam laikam.
Mills nomira 1962 gadā kā izstumtais socioloģijā. Lai arī kā, pirms dekāde bija beigusies abi, radikālā socioloģija un Marksistu teorijas stāvēja sākumā, lai izdarītu svarīgas izmaiņas šajā disciplīnā.
Čarlza Raita Millsa galvenie darbi
Milss publicēja divus galvenos darbus, kas parādīja viņa radikālo politiku, tāpat kā nepilnības Marksistu teorijā. Pirmais bija “Baltās apkaklītes”: Amerikas vidusšķira 1951 – dzēlīga kritika par augošo profesionāļu kategoriju, balto apkaklīšu strādniekiem. Viņš skaidro, kā rodas hierarhiskās struktūras vidusdaļa, kurai nav vienojošu faktoru. Kurai nepieder neviens īpašums un ar to tie maz atšķiras no parastajiem strādniekiem. Tā ir vairāk sašķelta, fragmentāla, katra persona strādā savu mērķu sasniegšanai nevis kopīgu. Tā ir atšķirīga no valdošās šķiras.
Grāmatā runa iet par 20.gadsimta vidusšķiru Amerikas Savienotajās Valstīs. Horats M.Kollins Amerikas avīzē “The New York Times” rakstīja, ka tā ir grāmata, kuru vajag izlasīt un apdomāt visiem balto apkaklīšu šķiras pārstāvjiem. Tās viņus mudinās labākai paglābšanai. Bet Silvija Pottere teikusi “New York Post” ; Vienā no vissāpīgākajām – provocējošākām grāmatām kādu esmu lasījusi pēdējos gados. Bet tikai naivs poliandriķis atzītu, ka tur ir daudz taisnības, pietiekoši lai pievērstu tai uzmanību, aprakstītu un klausītu”.
…
