Strādājot ar speciālās skolas skolēniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, nākas secināt, ka šiem skolēniem ir grūtības apgūt lasīšanas un rakstīšanas iemaņas.
Ilgo gadu pieredze rāda, ka ir vairāki faktori, kas negatīvi ietekmē šo iemaņu veidošanos:
Garīgās attīstības traucējumu psihofizioloģiskās īpatnības, kas saistītas ar neatgriezeniskām izmaiņām galvas smadzeņu darbībā;
Domāšanas un atmiņas procesu īpatnības;
Vizuālās uztveres un telpisko priekšstatu traucējumi;
Lielās un sīkās motorikas darbības traucējumi.
Darbā, kura tēma ir „ Rakstu runas veidošanas īpatnības speciālo skolu jaunāko klašu skolēniem telpisko priekšstatu traucējumu gadījumos””, autore mēģinās rast atbildi uz to, kas ietekmē un kā optimālāk varētu veikt korekcijas darbu, lai speciālās skolas skolēns varētu labāk apgūt gan lasīšanas, gan rakstīšanas iemaņas.
Eksperimentā tika iesaistīti 30 skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem no 4.-5. klasei. Lai noskaidrotu, kādas ir skolēnu galvenās rakstu darbu kļūdas, skolēniem tika piedāvāts veikt norakstus no attiecīgās klases lasīšanas grāmatām, tika rakstīti diktāti.
Abos rakstu darbu veidos vērojami šādi traucējumi:
* svītrojumi, burti tiek pārvilkti vairākām līnijām,
* nesamērīgas burtu proporcijas ( lielie- mazie burti vienādos augstumos)
* rokraksti – neglīti, burti, vai nu sīki, saraustīti, vai nu lieli, nesamērīgi.
* neiekļaujas lineatūrā.
* nepareizi burtu grafiskie attēlojumi- kļūdas gan burtu elementu skaita ziņā, gan burtu elementu novietojuma ziņā;
* daudz analīzes/ sintēzes kļūdas, agramatiskās kļūdas, akustiskās kļūdas.
Analīzes rezultāti liek secināt, ka skolēnu rakstības problēmā liela loma ir traucējumiem skolēnu vizuālajā uztverē un telpisko priekšstatu mazattīstībā.
No pārbaudē iesaistītajiem skolēniem savam turpmākajam logopēdiskā darba apmācošajam pētījumam izvēlējos 7 skolēnus, kuru darbos visspilgtāk parādās rakstu runas kļūdas, kas saistītas ar telpisko priekšstatu un vizuālās uztveres traucējumiem.…
