Operatīvā atmiņa RAM(random access memory) mūsu datoros ir ļoti nopietna komponente, bez kuras nav iedomājams dators. Procesors nepārtrakti darbojas ar RAM. Vēl kā starpnieku var minēt Casch. Pirms vairākiem gadiem operatīvās atmiņas veidi nebija daudz. Pārsvarā visas sitēmas izmantoja FPM DRAM, kas darbojās ar ātrumu 80ns - 100ns. Tai laikā tie bija Intel 386 sērijas sistēmās. Bet izgudrojot jaunus procesorus un mātes plates ar lielākiem kopņu ātrumiem, šīs atmiņas nespēja pietiekami ātri piegādāt datus. Tāpēc līdz ar procesora attīstību vajadzēja attīstīt arī operatīvo atmiņu. Tā rezultātā mūsdienās jau ir radušies daudz dažādu veidu atmiņas.
Pamata DRAM
DRAM pamatā bija asinhrona tipa, jo procesori vēl bija ļoti lēni. Vēlāk izveidoja arī sinhrono variantu šīm DRAM. DRAM atmiņa ir kā šūnu kopa, kas sastāv no kondensatoriem, un satur vienu vai vairākus datu bitus, tas atkarīgs no mikroshēmas konfigurācijām. Kopa tiek adresēta pēc rindu un kolonu numerācijas, kas secīgi saņem signālus no RAS un CAS pulksteņa ģeneratoriem. Kondensatori, kurus izmanto datu glabāšanais, mēdz zaudēt savu lādiņu. Tāpēc tiem nepieciešams periodisks atjaunošanās cikls, vai pretējā gadījumā dati tiks zaudēti. Tāpēc ir tāds atjaunošanās kontrolieris, kas nosaka laiku starp satjaunošanās cikliem, bet atjaunošanās skaitītājs pārliecinās, kas viss masīvs ir uzlādēts. Tas nozīmē, ka daži cikli jāizmanto lai atjaunotu lādiņu, kas samazina atmiņas veiktspēju.…
