R.Blaumanis "Skroderdienas Silmačos"

„Visām lielām kustībām tomēr iet pa priekšu laika ilgas, laika meklēšana- neredzamu švīkoņu gaisā”.
(Aspazija)
19. gadsimta otrajā pusē latviešu nacionālās kustības ietekmē veidojās jauna latviešu literatūra, šī laika ierosmi deva sociālvēsturiski faktori , kad apsīkusi jaunlatviešu kustība , attīstās kapitālistiskais saimniecības veids. Pieaug pretrunas latviešu sabiedrībā, saasinās attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Iestājas zināma krīze latviešu sabiedrībā. Tajā pašā laikā latviešu kultūras dzīvē darbojas daudzi izcili kultūras darbinieki, literāti, mūziķi. Iznāk tādi populāri izdevumi kā „Austrums”, „Mājas Viesa Mēnešraksts”, kuros publicēti ļoti daudz literārie darbi. Literatūrā darbojas E. Veidenbaums, Aspazija, Rainis, R. Blaumanis, mūzikā- J. Vītols, E. Dārziņš, mākslā- J. Rozentāls, J. Valters, V. Purvītis. Latviešu literatūrā izceļas un tiek propogandēts reālisms, atsauksme uz sabiedrības aktualitātēm.
Kārlis Rūdolfs Blaumanis dzimis 1862. gada 20. decembrī Cēsu apriņķa Ērgļu muižas pavāra ģimenē. Rūdolfa vārdu viņam deva tāpēc, ka pats muižas īpašnieks Vidzemes barons Rūdolfs fon Tranžē visžēlīgi nenoraidīja lūgumu kļūt par Blaumaņa pirmdzimtā krusttēvu. Bērnībā Blaumani vairāk sauca par Kārlēnu. Kad viņam bija pieci gadi , ģimene sāka saimniekot „Braku” mājās , ko vēlāk iepirka par dzimtu. Rūdolfa tēvs bija kluss, lēns, sirsnīgs cilvēks. Māte bija pilnīgs pretstats tēvam- enerģiska ,gudra, asprātīga un dzīvespriecīga . Viņa mīlēja dzeju, zināja daudz tautasdziesmu un sakāmvārdu. Viņa bija Blaumaņa pirmais kritiķis, viņa tam mācīja arī pareizu latviešu valodu. …