Referāts fizikālajā materiālzinātnē / ID: 231573

Author: Sanda Kronberga (8)

Evaluation:

Published: 04.12.2018.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: 11 units

References: Not used

Time period viewed: 2011 - 2015 years

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	Metālu pamatīpašības	5
2.	Materiālu cietība	6
2.1.	Brineļa metode	6
2.2.	Rokvela metode	7
2.3.	Vikersa metode	8
2.4.	Mikrocietības pārbaude	9
3.	Metālu kristāliskā uzbūve	9
3.1.	Amorfas vielas	10
3.2.	Kristāliskas vielas	10
3.3.	Kristāliskais režģis	11
3.4.	Kristologrāfiskie indeksi	16
3.4.1.	Virziena indeksi	17
3.4.2.	Anizotropija	17
4.	Saišu veidi kristālos	18
4.1.	Jonu saite	18
4.2.	Atomu jeb kovalentā saite	18
4.3.	Metāliskā saite	19
4.4.	Ūdeņraža saite	19
5.	Kristālu iedalījums pēc daļiņu mijiedarbības speka rakstura	20
5.1.	Molekulārie kristāli	20
5.2.	Kovalentie atomu kristāli	21
5.3.	Jonu kristāli	21
5.4.	Metālu kristāli	22
6.	Šķidrie kristāli	22
7.	Polimerfās pārvērtības	25
8.	Reālo kristālu uzbūve. Dislokācijas	27
8.1.	Punktveida defekti	27
8.2.	Lineārie defekti	29
8.3.	Virsmas defekti	32
9.	Spriegums un deformācija	33
9.1.	Sprieguma veidi	33
9.2.	Elastīgā deformācija	34
9.3.	Plastiskā deformācija	35
10.	Sakausējumi	36
10.1.	Mehāniskie maisījumi	37
10.2.	Cietie šķīdumi	37
10.3.	Ķīmiskie savienojumi	38
11.	Dzelzs un tā sakausējumi	40
11.1.	Dzelzs-oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma	40
11.2.	Dzelzs-oglekļa sakausējumu komponenti	41
11.2.1.	Dzelzs	41
11.2.2.	Ogleklis	42
11.3.	Fāzes	43
11.3.1.	Ferīts	43
11.3.2.	Cementīts	43
11.3.3.	Austenīts	44
11.3.4.	Perlīts	44
11.3.5.	Ledeburīts	44
11.3.6.	Grafīts	44
12.	Metāli uz dzelzs bāzes	45
12.1.	Tēraudi	45
12.1.1.	Oglekļa konstrukciju tēraudi	46
12.1.2.	Leģētie konstrukciju tēraudi	47
12.1.3.	Instrumentu tēraudi	48
12.1.4.	Piemaisījumu ietekme uz tēraudu īpašībām	48
12.2.	Čuguns (ķets)	50
12.1.1.	Baltais čuguns	50
12.1.2.	Pelēkais čuguns	51
13.	Materiālu termiskā apstrāde	52
13.1.	Atkvēlināšana	53
13.2.	Rūdīšana	53
13.3.	Vecināšana un atlaidināšana	54
13.4.	Pārvērtības tēraudos mainot temperatūru	54
14.	Krāsainie metāli un to sakausējumi	56
14.1.	Varš un tā sakausējumi	56
14.1.1.	Misiņi	57
14.1.2.	Bronzas	57
14.2.	Alumīnijs un tā sakausējumi	58
14.3.	Magnijs un tā sakausējumi	59
14.4.	Titāns un tā sakausējumi	59
15.	Plastmasas	60
16.	Kompozītu materiāli	61
16.1.	Šķiedrveida kompozīti	62
16.2.	Dispersi nostiprinātie materiāli	62
17.	Elektriskā strāva metālos	62
17.1.	Metālu elektrovadītspējas īpašības	64
17.2.	Supravadītspēja	65
17.3.	Dielektriķi	66
17.4.	Vadītāji	66
18.	Pusvadītāji	67
18.1.	Pamatpusvadītāji	69
18.2.	Piejaukuma pusvadītāji	70
19.	Procesi p-n pārejā	71
19.1.	Ārējā elektriskā lauka ietekme uz p-n pāreju	73
20.	Nanomateriāli	74
21.	Gumijas un koka materiāli	75
22.	Palīgmateriāli	76
	Izmantotā literatūra	77

Extract

21. Gumijas un koka materiāli
Gumija ir svarīgs konstrukciju materiāls tehnisko izstrādājumu ražošanā. Mašīnbūvē gumijas izstrādājumus izmanto kustīgām ierīcēm (riepām, siksnām, transportiera lentēm), šķidruma, gāzu transporta maģistrālēm (spiediencaurulēm, sūcējcaurulēm, savienotājcaurulēm), balstiem, buferiem, izolācijai, blīvēm (blivslēgumi, uzmavas, gredzeni, starplikas) u.c.
Gumijas svarīgākās īpašības ir augstā elastība (pagarinājums stiepē līdz 700.....800%), laba vibrāciju izturība (slāpē svārstības), paaugstināta ķīmiskā izturība pret skābju un sārmu iedarbību, pietiekama mehāniskā stiprība. Šīs īpašības iegūst vulkanizējot gumijas maisījumu (jēlgumiju).
Koksnes plašā izmantošana saistīta ar tās samērā nelielo izmaksu, mehāniskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām, kas ir pietiekamas daudzām detaļām. Koksnei ir samērā augsta stiprība, elastība, mazs tilpumsvars, tā ir noturīga pret organiskām skābēm, tās sāļiem, spirtiem, daudzām augu un minerālām eļļām. Bez tam koksnes dažas tehnoloģiskās īpašības nodrošina izstrādājumu iegūšanu. Koksni ir viegli apstrādāt ar visu veidu riezējinstrumentiem, tā ir labi liecama (sevišķi sakarsētā stāvoklī), pietiekami stipri notur uzklātās lakas un krāsas. Pie koksnes trūkumiem pieskaitāms tās anizotropiskums (šķiedrainās uzbūves dēļ), higroskopiskums, strauja īpašību pasliktināšanās temperatūrās virs 120....130oC. (4)

22. Palīgmateriāli
Pie palīgmateriāliem pieder līmes, smērvielas, krāsas un lakas. Viendabīgu un dažādu materiālu detaļu savienošanu ar līmēm plaši lieto rūpniecībā un celtniecībā. Savienošanai paredzētās virsmas pārklāj ar līmi un blīvi piespiež citu citai. Līmes sacietēšana notiek šķīdinātājam iztvaikojot vai arī ķīmiskas reakcijas rezultātā (ar karsēšanu vai bez tās). Līmes ir dabisku vai mākslīgu augstmolekulāru vielu šķīdumi. Var būt augu, dzīvnieku vai sintētiskās līmes.…

Author's comment

Editor's remarks

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −9,77 €