Reģionu floras un faunas līdzības rādītāji un vides faktoru vērtējums ar ekoloģiskajām skalām ir veikts augstā līmenī. Šajā darbā ir norādtas visas atsauces, pievienotas tabulas, diagrammas, to skaidrojumi, augiminēti kā latviešu- tālatīņu valodā, kas ir ļoti būtiski augstskolas līmenim.
Tabulā nr. 4 ir atspoguļotas vidējās ekoloģisko faktoru vērtības teritoriju grupām, kas grafiski ir attēlotas 3. attēlā. Apskatot 3.attēlu jāsecina, ka biotopi ir ļoti atšķirīgi un katram biotopa ir savas dominējošās vērtības Ellenberga skalā. Vislielākā nozīme gaismai ir 4. biotopu grupā, kurai nepieciešami pusgaismas apstākļi (6,94), tādi nepieciešami arī 1. un 2. biotopu grupai, savukārt 3. biotopu grupai nepieciešami vien pusēnas gaismas apstākļi. Biotopu grupas Nr. 1., 2. un 3. labprāt aug vēsā klimatā, taču grupai Nr. 4. nepieciešams mēreni silts klimats. Kontinentalitāte kā ekoloģiskais faktors visām biotopu grupām nepieciešams kā subokeānisks, tas liecina par to, ka jūras tuvums šīs biotopu grupas ietekmē nedaudz. Aplūkojot mitrumu kā ekoloģisko faktoru, jāsecina, ka biotopu grupā Nr. 4. dzīvo kserofīti, 2. biotopu grupā aug pārsvarā ksero- mezofīti, savukārt 1. un 3. biotopu grupā pārsvarā dzīvo mitrumu mīloši augi- mezofīti. Biotopu grupas Nr. 3. augi dzīvo neitrālā augsnes reakcijā (pH), kas ir 6,25, savukārt, 1. un 4. biotopu grupas augi aug pēc augsnes skābuma līdzīgās augsnēs, kas ir mēreni skābā, bet 2. biotopu grupas augi dzīvo skābā augsnē, kas ir 2,86. Ar slāpekli visbagātākā augsne ir biotopu grupā Nr. 3., jo šajā grupā mītošajiem augiem nepieciešamas ar barības vielām vidēji bagātas augsnes. Pārrējās biotopu grupas aug ar slāpekli nabadzīgā augsnē.