Mūsu pētāmais reģions ir Ežezers un tā salas. Ežezerā ir 26 salas1, bet kopumā ezerā saskaitīti ap 70 salveidīgi veidojumi, taču aptuveni puse no tiem ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi2. Ežezers ir iekļauts Nacionālajā parkā Rāzna, kurš savukārt ir Natura 2000 teritorija.
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos3.
Lai mēs noskaidrotu, vai Ežezera salas pēc floras un veģetācijas ir vienādas, jāveic salu sugu sastāva salīdzinoša analīze. Tikai tad uz iegūtajiem rezultātiem var izstrādāt un realizēt dabas aizsardzības pasākumus.
Indikatorus izmanto, lai spētu novērtēt un kvantitatīvi raksturot ekosistēmu stāvokli un pārmaiņas. Ekoloģiskos indikatorus iedala bioloģiskajos indikatoros (augi, dzīvnieki) un nebioloģiskajos indikatoros (biotopu parametri, piem., atmirušas koksnes daudzums mežā utt.). Ar indikatoru palīdzību var netieši noteikt faktorus bez jebkādiem ķīmiskajiem mērījumiem un analīzēm. Indikatorsugas – augu vai dzīvnieku sugas, kuru klātbūtne vai iztrūkums konkrētā vietā liecina par noteiktiem vides apstākļiem šajā vietā. Piemēram, kodīgajam laimiņam (Sedum acre) optimālā augsnes reakcija ir pH 7,5-8, mazās skābenes (Rumex acetosella L.) savairošanās liecina par augsnes skābumu, lielā nātre (Urtica dioica) aug ar slāpekli bagātā vidē4.…