-
Reinkarnācija
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 2 | |
KAS IR REINKARNĀCIJA? | 4 | |
REINKARNĀCIJAS PIRMSSĀKUMI | 5 | |
REINKARNĀCIJA HINDUISMĀ | 8 | |
MĀCĪBA PAR MŪŽĪBU BUDISMĀ | 9 | |
REINKARNĀCIJA ANTROPOSOFIJĀ UN TEOSOFIJĀ | 10 | |
VAI REINKARNĀCIJA SASKAŅĀ AR KRISTĪGO TICĪBU? | 11 | |
REINKARNĀCIJAS PĒDAS | 13 | |
Bērnu atmiņas | 13 | |
Zīmes uz ķermeņa | 14 | |
Talanti | 14 | |
Fobijas | 14 | |
Hipnoze | 15 | |
SECINĀJUMI | 16 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 17 | |
PATSTĀVĪGĀ DARBA APLIECINĀJUMA LAPA | 18 |
Ķermenis ir mājoklis, un dvēsele iemītnieks. No miesas veidotais nams ir iznīcīgs, savukārt Gara līdziniece dvēsele - neiznīcināma. Tādēļ, ķermenim nomirstot, dvēsele pārceļas uz citu pajumti. Ciešajā saskarsmē ar ķermeni dvēselei rodas fiziskas vēlmes, kas saglabājas pat pēc fiziskā ķermeņa atstāšanas, liedzot atgriezties pie Gara. Tātad nemirstīgajai dvēselei nav citas iespējas atgriezties mirstīgās pasaules skolā. Vienīgi tur dvēsele var pilnveidoties un atbrīvoties no savārn nepilnībām.
Ja bērns skolā ir nesekmīgs, viņam jāmācās tajā pašā klasē vēl un vēlreiz, 1īdz viņš nokārto atbilstošos pārbaudījumus. Tāpat arī dvēselēm, kurām nav izdevies saglabāt pilnību, uzturoties pa-saules izglītošanās un izklaidēšanās skolā, tajā jāatgriežas vairākās reinkarnācijās, līdz pilnībā īsteno tajās apslēpto dienišķā Gara dabu. Lai saglabātu Gara izturību, nernirstīgajai dvēselei, kā bērniem godalgas skolā, jāiegūst vairākas īpašības: paškontrole, objektivitāte, tikumība, miers un garīgums, un, lai kļūtu brīva, dvēselei sekmīgi jāpabeidz visas klases dzīves skolā.
Nemirstīgās dvēseles kā bērnus nosūta uz Dzīves "kinostudiju”, lai tās nesatricināmā mierā radītu un noraudzītos gan komiskajās. gan traģiskajās dzīves ainās. Kad šie dievišķie bērni drīkst atgriezties un saka Dievam: "Tēvs, man patika darboties un vērot Tavas pasaulīgās kustīgās bildes, bet es vairs nevēlos piedalīties ātri gaistošās izklaidēs," - materiālās vēlmes viņus vairs nespiež at-griezties uz Zemes.
Dievs uz Zemi sūta pilnīgas dvēseles, lai tās, gan skatories, gan tēlojot pasaules dzīves kino-filmā, izturētos kā nemirstīgas būtnes - iekšēji mierīgas, brīvas no vēlmēm un vienmēr laimīgas. Taču dvēseles šajā laikā attīsta dažādas piekeršanās. Ja vien dvēsele pirms nāves neatsakās no materiālām vēlmēm, tai jāatdzimst citā ķermenī un jaatgriežas pasaulīgajā kino, lai atbrīvotos no tām.
…
Dvēsele nav emociju un jūtu haotisks jūklis, noklīdusi avs, bet gan grēciniece, kura krītot cil-vēka ķermenī, gaida atpestīšanu, attīrīšanos. Cilvēkam ir jāiegremdējas sevī, lai izzinātu pasaules bū-tību, palīdzētu to dvēselei atcerēties. Platons cilvēkā izdala nemirstīgu dvēseli un mirstīgu ķermeni. Dvēsele ir pielīdzināta idejām, un tā kā tās eksistē pirms jutekliskām lietām, tad tās ir vienotas un nedalāmas. Arī dvēsele kā ideju zināšana eksistē pirms cilvēka un ir nedalāma un nemirstīga. Tā ir virsindividuāla un nemateriāla. Ķermenī ir daudz matērijas, līdz ar to tas ir dalāms un mirstīgs. Būtībā ķermenis cilvēka eksistencē ir kas nicināms un nosodāms, pat iemieso visu ļauno, tas kalpo tikai kā cietums dvēselei, no kura tai jāatbrīvojas. Lai to izdarītu, dvēselei jāattīras, jāapspiež jutekliskās tieksmes, jātiecas pēc augstākās patiesības. Tādā veidā cilvēks kļūst pilnīgs. Platons, skaidrojot dvēseli, izmanto līdzību ar pajūgu, kur kučieris ir prāts, viens no zirgiem ir jutekliskās iekāres, bet otrs – saprātīgā griba. Viens zirgs tiecas vilkt dvēseli, bet otram tuvāka šķiet zeme, līdz ar to izvēršas cīņa dvēselē, kas ir mūžīgā cilvēces problēma – dvēsele ir iekalta mūžīgā spriegumā. Platons bija reinkarnācijas atbalstītājs un uzskatīja, ka tikai pēc vairākkārtējas iemiesošanās, kad dvēsele attīrijusies jau vairākās pakāpēs tā kļūst dievišķa, paceļas augstāk pie ideju pasaules dur-vīm un zūd iekšējā pretruna, rodas harmonija un saskaņa virzībā uz augstāko punktu – ideju pasauli. Bet katrā nākošajā dzīvē dvēsele pārdzimst vai nu cilvēkā vai dzīvniekā, atkarībā no tā cik tikumīga tā bijusi iepriekšējā dzīvē. Ar tikumību šeit jāsaprot, kura dvēseles daļa cilvēka dzīvē bija visaktīvākā. Platons dvēseli iedalīja 3 daļās. Saprātīgās dvēseles daļas jeb prāta augstākais tikums ir gudrība.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
- Indijas filosofija
- Reinkarnācija
- Reinkarnācija, tās būtība
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Reinkarnācija, tās būtība
Research Papers for university11
-
Indijas filosofija
Research Papers for university11
-
Satjagrahas fenomens reliģiju vēsturē
Research Papers for university13
-
Ideāls - reliģiski filosofiskā skatījumā
Research Papers for university6
-
R.Šteinera Valdorfskolas koncepcija
Research Papers for university12