Nav vēlams piedalīties reitterapijas nodarbībās, ja pacientam ir:
• atlanta - ass skriemeļa nestabilitāte,
• neseni lūzumi un ķirurģiska iejaukšanās,
• skolioze (lielāka par 30 grādiem),
• akūts artrīts,
• vaļējas brūces uz svaru nesošajām virsmām,
• nekontrolētas lēkmes,
• stipras alerģijas (piemēram pret dzīvnieku spalvām)
• nekontrolējama uzvedība,
• tromboze, tromboflebīts, varikozu vēnu paplašinājumi, vēnu iekaisumi,
• labdabīgi un ļaundabīgi audzēji (Dreimane, 2011).
Secinājumi
1. Reitterapija ietver sevī vēl citas terapijas – siltumterapiju, ārstniecisko vingrošanu un psihoterapiju, tās rezultāts nav skaidri zināms.
2. Reitterapeitam ir liela atbildība – gan par pacientu, gan zirgu, gan asistentu, kas balsta pacietnu, ja nepieciešams
3. Reitterapija ietekmē visas cilvēka organisma sistēmas.
4. Reitterapija ir sarežģīti pētāma ārstniecības metode.
5. Reitterapeitam jābut sertificētam, lai ārstētu cilvēkus, pretējā gadījumā slimība var progresēt.
…