Redzams, ka citos literatūras avotos mārketinga kompleksa jēdziens „netiešā reklāma” ir tas pats, kas sabiedriskās attiecības šajā izpratnē. „Sabiedrisko attiecību un reklāmas atšķirības galvenokārt ir mērķa sasniegšanā: sabiedriskām attiecībām ir vairāk sociāli nekā ekonomiski mērķi. To pamatuzdevums ir likt sabiedrībai domāt par konkrēto uzņēmumu, preci vai pakalpojumu, nostiprināt tajā pozitīvu noskaņu, nevis pārliecināt par šo produktu iegādes pareizību.” [3; 120] Šāda veida informācijai cilvēki uzticas vairāk nekā apmaksātai reklāmai. Iespējams, ka šāda uzticība saistās ar to, ka patērētājam, kurš nav speciālists šajā jomā ir grūti spriest kur sākas un beidzas netiešā reklāma. Tāpēc daudzas lielas firmas pievērš uzmanību attiecībām ar presi un izveido speciālas nodaļās, kas ar to nodarbojas. „Netiešā reklāma (sabiedriskās domas ietekmēšana) ir bezmaksas reklāma, ko sniedz avīzes, žurnāli, TV raidījumi, rakstot par kādu firmu, preci vai pakalpojumu. ” [2; 225]
Un savukārt tiešā pārdošana atbilst personālajai pārdošanai. „Tiešā pārdošana atšķiras no iepriekšējiem veidiem ar to, ka pārdevējs tieši pārliecina pircēju izdarīt pirkumu.” [2; 225] Par tiešo pārdošanu to sauc tāpēc, ka reklāmdevējs mūs ir sasniedzis nepastarpināti.
Studiju darbā apskatāmais mārketinga komunikācijas elements ir reklāma. „ Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.” [1; 283] Var teikt, ka reklāma ir arī „komunikācijas izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegto informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību.” [4; 506] Ar reklāmas palīdzību var aizsniegt lielu auditoriju, bet reklāmdevējam ir grūti izvērtēt vai šī reklāma ir efektīvi ietekmējusi mērķauditoriju. Uzņēmums var neizvēlēties reklāmu kā vienu no līdzekļiem kā iepazīstināt patērētājus ar savu produktu, bet tad viņam jārēķinās ar ilgāku laika posmu līdz nozīmīgas peļņas ieguvei.…
