Preču pārdošanas daudzums mūsdienās kļūst arvien lielāks un lielāks. Uzņēmumi sacenšas savā starpā, kurš pārdos vairāk preču visā pasaulē, tādējādi gūstot arvien lielāku peļņu. Ir daudz dažādu veidu, kā popularizēt savu preci, tomēr neviens uzņēmums, neviena prece nesasniegs savu auditoriju bez reklāmas. Reklāma šobrīd ir viena no pelnošākajām industrijām. Visvairāk reklamētās preces ir masu patēriņa preces – sākot no zobu birstītēm līdz automašīnām. Tiek meklēti ceļi, kā visefektīvāk sasniegt auditorijas uzmanību un aicinātu iegādāties tieši šī uzņēmuma reklamēto preci. Reklāmu daudzveidība ir nesaskaitāma, tomēr, lai izceltos starp citām reklāmām, risinājumi ir visdažādākie. Jāatzīst, diemžēl arī nelikumīgiem līdzekļiem. Lai arī likumā noteikts, ka „reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas,” vai aizliegts „paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ”, pierādās, ka televīzijā parādās reklāmas, kas pārkāpj šīs likumā noteiktās prasības. Tomēr galvenais jautājums ir par to, vai, lai cik oriģināla, nebijusi un efektīva liktos, ir veidota, ievērojot visas autortiesības. Ir viegli izveidot reklāmu, par pamatu ņemot kāda cita autora veidoto darbu, scenāriju un redzējumu par to, kā jāizskatās efektīvai reklāmai. Nākamais jautājums ir par to, vai reklāma vispār ir arī tas objekts, ko Autortiesību likums aizsargā? Tāds arī ir šī darba uzdevums – pirmkārt, definēt, kas ir autortiesības un – kas ir reklāma, otrkārt, vai reklāmu tiek aizsargāta ar Autortiesību likumu, vai reklāmas autors tiek aizsargāts ar šo pašu likumu, treškārt, kāds sods pienākas cilvēkam, kurš pārkāpis šo likumu.…
