Protams, ka nē, taču nozīmīgākais gan. Bet kā tad radās reklāma?
Reklāma radās kā dabiska nepieciešamība, lai varētu pavēstīt citiem cilvēkiem kādu svarīgu ziņu. Kairas Arheoloģijas muzejā atrodams 25oo gadus vecs akmens, uz kura var izlasīt šādu uzrakstu: ‘’Es, Rinoss no Krētas salas, skaidroju sapņus.’’ Tas ir viens no senākajiem reklāmveidu tekstiem pasaulē.
Londonā glabājas kāds Ēģiptes papiruss, kura hieroglifi vēsta, ka tiek pārdots vergs. Arī Mezopotāmijā vīna, labības un lopu tirgotājiem bija akmenī vai kokā izcirsti spiedogi jeb pirmās ‘’preču zīmes’’.
Afišu pirmsākumi meklējami Senās Grieķijas teritorijā. Senajā Romā reklāmas rakstura sludinājumus rakstīja uz nobalsinātas sienas, kas bija sadalīta taisnstūra laukumos, kuros katrs varēja ierakstīt savu sludinājumu.
Tā kā agrajos viduslaikos pamatā pastāvēja naturālā saimniecība, tirdzniecība bija ļoti vāji attīstīta, valdīja vispārējs analfabētisms, tad arī reklāma praktiski neattīstījās. Reklāmas vēsturē to sauc par ‘’tukšo’’ periodu.
Līdz ar renesanses laikmeta sākumu un kapitālistisko attiecību veidošanos radās vajadzība ne tikai pēc mutvārdu, bet arī pēc rakstiskiem sludinājumiem. Pirmo iespiesto sludinājumu ir izdevis angļu tipogrāfs Viljamss Kokstons 1473. Gadā. Tajā tika pavēstīts par Bībeles izdošanu. Tas bija svarīgs solis reklāmas attīstībā, jo šīs reklāmas lapiņas varēja nogādāt jebkurā pilsētā vai valstī.
Kopš no 17.gadsimta sludinājumus sāka publicēt nedēļas ‘’merkurijos’’ – Anglijā izplatītajos tirdzniecības un citu jaunumu avīzēs. 1625.gadā tur tika ievietota pirmā šāda veida reklāma. Tā piedāvāja visiem, kas to vēlas, no Rietumindijas saņemto tēju.
Simts gadus vēlāk beidzās manufaktūras ēra un sākās pāreja uz lielražošanu, kas Anglijā noslēdzās 19.gadsimta vidū. …
