Reliģijas ietekme uz Norvēģijas valsts tiesību sistēmu un kultūru

Norvēģijas pirmatnējā kultūra un vēsture tika asimilētas, kad tās teritorijā tika ieviesta kristietība. Salīdzinoši ar Baltijas reģiona valstīm, kristietības pieņemšana Norvēģijā nebija vardarbīga, valsti pārvaldīja karalis, un tā reliģija, kuras pārstāvis viņš bija, automātiski tika uzskatīta un pieņemta par visas valsts galveno ticību.
Reliģija ir 21.gs. ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu, jo tā ir viens no būtiskākajiem faktoriem gan diskriminācijas novēršanas problemātikā, gan arī joprojām politiskajā ziņā. Norvēģijā reliģija mūsdienās visvairāk skar tieši sabiedrību, kultūru un izglītības sistēmu.
Arī patstāvīgajā darbā „Reliģijas ietekme uz Norvēģijas valsts tiesību sistēmu un kultūru” šī problēma ir analizēta detalizētāk. Norvēģijas kultūra kopš kristietības ieviešanas 10.gs. ir zaudējusi savu sākotnējo kultūrvēsturisko mantojumu. Ieviešot kristietību tā tika asimilizēta ar pagānu kultūru: tradīcijām, ceremonijām, mitoloģiju, pasaules uztveri, tādejādi padarot to sabiedrībai pieņemamāku un pat labāku salīdzinoši ar pastāvošo kulturālo iekārtu.
Darbā ir aplūkota arī sātanisma kā pret-kristietību vērstas kustības problemātika tieši Norvēģijas valsts kontekstā. Sākot jau ar sātanisma kustības pirmsākumiem ASV un beidzot ar mūsdienu sabiedrības uzskatiem un sātaniskajām kustībām, var secināt, ka reliģija ir bijusi viens no šāda veida kustību izveidošanās iemesliem. Demokrātija paredz reliģijas brīvību jebkuram demokrātiskas valsts iedzīvotājam, taču sabiedrības uzskati un vispārpieņemtās normas neļauj integrēties šādai idejai pilnībā.…