Ekonomikas kā zinātnes nozares pētījumu un analīzes nepieciešamību nosaka ļoti svarīgi faktori: konkrēta indivīda, tāpat arī visas sabiedrības vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežotā daudzumā, savukārt, tas rada izvēles problēmu un, ka katrai precei ir alternatīva cena.
Lai apmierinātu cilvēku vajadzības, ir nepieciešami dažādi līdzekļi vai resursi. Resursus, ko izmanto preču un pakalpojumu ražošanai, dēvē par ražošanas faktoriem. Ražošanas faktori ietver dabas resursus, cilvēku resursus, kapitālu un uzņēmējdarbību. Katram ražošanas faktoram ir noteikta vieta un funkcija ekonomiskajā sistēmā. Ražošanas faktori ir tas viss, kas tiek iesaistīts ražošanā un no kā ir atkarīga ražošanas procesa gaita un rezultāti. Sīkāk tiks aplūkoti tieši dabas resursi.
Dabas resursi ir viss dabas dotais, kas tiek izmantots preču un pakalpojumu ražošanā. Dabas resursu izmantošana ir ļoti vispusīga. Tos var izmantot kā izejvielas (izrakteņi, meži, lauksaimniecības un dārzkopības produkcija u.c.), kā enerģijas avotus ( ogles, nafta, dabasgāze, koksne, kūdra u. c), kā patēriņa priekšmetus ( ūdens, dārzeņi, augļi, sēnes, zivis u. c), gan arī saistībā ar atpūtu un brīvā laika izmantošanu (klimats, reljefs, meži, ūdenskrātuves). 1
Svarīgi un pat nepieciešams ir noteikt dabas resursu atbilstību noteiktām iedalījuma pazīmēm un grupām, bet vispirms jāaplūko dabas resursu dabaszinātniskais iedalījums. Pēc šī iedalījuma atsevišķi dabas resursu veidi atbilst attiecīgajiem dabas kompleksa komponentiem. Šajā iedalījumā ir vairākas galvenās grupas: derīgie izrakteņi jeb minerālie resursi, augsnes un ūdens resursi, klimatiskie resursi, augu un dzīvnieku resursi.…