NOBEIGUMS
1. Bērniem ar vidēji smagiem un smagiem GAT raksturīga vēlīna attīstība, psihofizisks traucējums, kas izpaužas kustību sfēras un psihes funkciju anomālijās, kā arī nozīmīga intelekta pazemināšanās.
Visi bērni, kuriem konstatēti GAT, nav vienādi, jo CNS bojājumi var būt dažādas lokalizācijas, dažāda plašuma un smaguma, radušies dažādos laikos. Šie faktori nosaka bērnu ar garīgo atpalicību fizioloģiskās, emocionālās un gribas darbības īpatnības un, galvenais, sensoro spēju, intelektuālās attīstības līmeni un savdabības.
2. Ne visi funkcionālie traucējumi ir izārstējami, bet aktivizējot sensorās spējas skolotājs nodrošina bērna virzību uz daudzveidīgu darbību izpildīšanu, veicina vispusīgu attīstību, novērš personības negatīvo īpašību izpausmes un izceļ pozitīvās, veicina skolēna sociālo adaptāciju, ka arī sagatavo viņu darbam veidojot par derīgu sabiedrības locekli.
Lai arī bērniem ar speciālām vajadzībām biežāk nekā normāliem ir sajūtu orgānu anatomiski bojājumi, taču lielākajai daļai ir saglabājušies analizatori. Sensoro funkciju nepietiekamas attīstības raksturīgākā iezīme ir nevis analizatoru organiskie bojājumi, bet bērnu neprasme tos izmanto.
3. Sensorās spējas saistītas ar bērna psihiskajiem izziņas procesiem – sajūtām, uztveri, priekšstatiem, domāšanu un atmiņu. Ādas maņa ir svarīga visas dzīves laikā, jo reizēm tā palīdz kompensēt trūkumus, kas saistīti ar citām maņām. Pētījumu pieredze rāda, ka bērns līdz 12 gadu vecumam pasauli uztver ar ādu (80%), vēlāk par dominējošo informācijas avotu kļūst redze. Pedagoģiskā korekcijas darbā uzmanība vēršama sajūtu un psihisko funkciju (atmiņas, domāšanas, valodas, kreativitātes) attīstībai, jo tās ir plastiskākas un vieglāk maināmas.
…
