R.Ezeras noveles "Savvaļas suņi" analīze

Es uzskatu, ka noveles galvenais varonis ir atklāts visos minētajos procesos. Noveles sākumā „viņš” ir atklāts sevis meklēšanā, jo „kamēr visi auļoja varā, viņš vēl nenojauta savu nolemtību”. Es uzskatu, ka šeit atklājas sevis meklēšanas process, jo „viņš” nejūt sevi nedz kā upuri, nedz kā vienu pašu radību, jo apkārt ir bars, ar kuru, kopā turoties, nedraud sevišķi lielas briesmas. Bars bija tas, kas radīja bailes pretiniekiem, jo bija jāraugās vai spēku samērs ir vienlīdzīgs, un „kamēr visi lēkšoja kopā,, viņš vēl neapjēdza bojāejas draudus ” Sevis atrašana atklājas situācijā, kad viņš atdalījās no bara, kad „viņš izdarīja vairākus ļoti garus stiepienus, lai atrautos no vajātājiem”, tieši tā bija viņa kļūda, solis pretī nolemtībai. Ar katru soli, kad viņš atdalījās no bara, viņš saprata, ka ir tuvāk nolemtībai, ka viņš ir viens pats un ir jāpaļaujas tikai un vienīgi uz saviem spēkiem, lai glābtu savu dzīvību. Kāre izdzīvot bija tik spēcīga, ka „nekad mūžā viņš vēl nebija tā skrējis”, taču nu viņu dzina alkas pēc dzīvības, kas bija nepārvaramas. Es uzskatu, ka tieši briesmas realizēja sevis atrašanu. Jo viņš apzinājās, ka ir viens pats, ka dzīvība ir briesmās un ka cerība un spēks ir vienīgais, kas to spēj glābt no iznīcības. …