Nobeigums
Rīgas osta visstraujāk attīstījās 19.gs, kad tā padziļināja Daugavas gultni, iztaisnoja to, lai tvaikoņa kuģi vieglāk piekļūtu Rīgas ostai. Tā izveidoja vairākus molus, dambjus, kuri vēl joprojām pastāv mūsdienās, piemēram, Mīlgrāvja. Tika iepirktas jaunas tehnikas, ar kuru palīdzību varēja kontrolēt Daugavas gultnes aizsērējumus, plūdos radušos sēkļus, kā arī pašu galveno- dziļumu.
Sākoties 19.gadsimta 50.gadiem, Daugavas gultnes tīrīšanas darbi notika regulāri. Sākotnēji Rīgas tirgotāji to veica ar saviem līdzekļiem, bet vēlāk Rīgas komiteja, piešķirot paildus līdzekļus, iegādājas 2 smeļamās mašīnas, ar kuru palīdzību no gultnes sāka izsmelti apmēram miljons kubikmetru smilšu, kuru sabēra jūrā aiz moliem. Rīgas komiteja laika gaitā iegādājāš vēl papildus zemes smeļamās mašīnas, kasizmaksāja kopā vairākus tukstošus rubļu.
Lai saglabātu Daugavas gultnes izsmelto reljefu, tika nolemts izveidot molus un dambjus Rīgas ostas teritorijā, kas aizturētu ledus ieiešanu Rīgas ostas piestātnēs, kā arī kavētu sēkļu izveidošanos spēcīgo vēju, aizsērējumu ietekmē. Dambju būve izmaksāja 2.mij eiro, bet tie tāpat nebija nodrošināti no vētrām. Daugavas krasti tika nostirpināti ar zemes akmens šķembām, ko nobruģēja ar laukakmeņiem. Vēlak kā papildus stripirnājumu izmantoja 2 kārtās saklātu dēļa sienu, kas pasargāja dambja sienas no izskalošanās.
Daugavas gultnes uzlabošana tika turpināta ar tās iztaisnošanu, kas nozīmēja, pēc iespējas vairāk atbrīvoties no sēkļiem, lai tvaikoņu kuģu spētu pietuvoties osta bez uzsēšanās uz sēkļa. Galvenais uzdevums bija sašaurināt Daugavu ar dambju palīdzību, upes attekas aizsprostot, kā rezultātā visas tekošā ūdens masa būtu vienā gultnē. Putnu sala tika pārveidota par jaunu kuģojamo daļu- farvāteru, tika papildus nostirpināti aizsprosti. Upes dziļums jau sasneidza 22 pēdas, kas bija pilnīgi pietiekams lielo jūras tvaikoņu ieejai Rīgas ostas teritorijā.
…
