Secinājumi
1. Ritms ir viens no galvenajiem mūzikas pamatelementiem. Ritms – mūzikas skaņu ilguma un akcentu savstarpēja attiecība, viens no mūzikas izteiksmības un formveides pamatlīdzekļiem.
2. Ritmu var raksturot kā muzikālās uztveres bioloģisko daļu, kas izjūtama tīri ķermeniski, aizrautības brīžos rada līdzdarbošanās tieksmi.
3. Ritms var būt vienmērīgs un nevienmērīgs. Vienmērīgi ritmiskie zīmējumi veido vienāda ilguma skaņas. Lēnā, mērenā tempā tie rada mierīgus, nosvērtus mūzikas tēlus. Nevienmērīgi ritmiskie zīmējumi apvieno dažāda ilguma skaņas. Rada daudzveidīgus mūzikas tēlus – aktīvus, satrauktus, humoristiskus u.c.
4. 1. klasē sāk mācīt ritma vārdus “ iet ” un “paskrien”, izmanto ritma kartītes, kurās vienā pusē parādīts kustības attēls “iet” un “paskrien”, bet otrā – ritma zilbju apzīmējumi “tā” un “ti - ti”. Līdzīgi turpina mācāmām nošu vērtībām pievienot arī pauzi.
5. Nošu vērtības un ritma zilbes tiek apgūtas jau sākumskolas klasēs. Pirmajā klasē ritma balsienus izmanto nošu vērtību atšķiršanai, bet 2. klasē sāk mācīt nošu ilgumu nosaukumus.
6. Sākumskolas klasēs bērni ritmu uztver konkrētās rotaļu kustībās, vēlākā vidējā vecuma posmā šīs nodarbības kļūst vairāk vispārinātas.
7. Mūsdienās sastādītajās sākumskolas un pamatskolas mācību grāmatās un metodiskajos norādījumos ir vērojamas ritmikas elementu izmantošanas iezīmes dziedāšanas stundās, akcents tiek likts uz aktīvu muzicēšanu.
…