Robežšķērsošanas dienestu darbība starptautiskajos pasažieru pārvadājumos

Kopš seniem laikiem cilvēkiem bijusi vēlme ja ne gluži iekarot, tad vismaz iepazīt jaunas zemes. Mūsdienu pasaulē ceļošanai ir diezgan liela nozīme cilvēka brīvā laika plānošanā, un atrašanās pasaules otrā malā diennakts laikā vairs nav nekāds brīnums.
Un tad jau arī seko nākamais posms- kā to izdarīt droši, ceļot neapdraudot līdzcilvēkus un arī pašam justies droši uzņemot savā valstī iebraucējus. Par to rūpējas robežšķērsošanas dienesti: robežsardze, muita un sanitārā robežinspekcija. Tā kā muita pārbauda preces, sanitārā robežinspekcija kontrolē augu un dzīvnieku valsts preces, tad pasažieru pārvadājumos pasu kontrole un personas identificēšana ietilpst robežkontroles kompetencē.
Valsts robeža ir viens no tās suverenitātes pazīmēm, līdz ar to, kontroles uz valsts robežas (robežkontroles) mērķus varētu formulēt kā personu kontroles nepieciešamību, tas ir, nepieļaut valsts iekārtai nevēlamu personu iekļūšanu valsts teritorijā. Balstoties uz formulēto mērķi, var teikt, ka robežkontroles uzdevums ir pārbaudīt iebraucošās un izbraucošās personas.
Katra valsts, minēto uzdevumu pildīšanai, izmanto savus instrumentus, bet praktiski visā pasaulē, vai nu visu kontroles apjomu vai atsevišķu daļu no tās, veic muita. Ir valstis, kur bez muitas daļa no robežkontroles uzdevumiem uzticēta imigrācijas dienestiem, ir valstis, kur robežkontrolē ir iesaistīti vēl citi valsts dienesti. Kā piemēru var apskatīt kontroles dienestu darbību uz Latvijas valsts un muitas robežas:

Valsts Robežsardzības spēki;
VID muitas dienests
Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.…