Secinājumi
1. Rakstība ir ļoti nozīmīga daļa no mūsu kultūras un tiek uzskatīta par vienu no cilvēces lielākajiem izgudrojumiem, kuras izveidošanās pamatā bijusi praktiska nepieciešamība.
2. Rokraksts veidojas neapzināti un ir cieši saistīts ar psihiskajiem procesiem - domāšanu, uzmanību un uztveri. To var uzskatīt par personīgo mākslu un personības kultūras iezīmi, kā arī vienu no indentitātes apliecinājumiem, kas liecina par cilvēka attieksmi pret sevi un citiem.
3. Ar grafoloģijas jeb rokraksta analīzes palīdzību iespējams izpētīt cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu, atklājot personības vispārējo raksturojumu, inteliģenci, gribas izpausmes, sociālo kompetenci un uzticību (korektumu, godīgumu).
4. Jauno tehnoloģiju straujā ienākšana mūsu ikdienas dzīvē mazina rokraksta pielietošanas nepieciešamību un rada nopietnus draudus tā turpmākajai pastāvēšanai un lietderībai. Bērni labprātāk izvēlas rakstīt datorrakstā, un skolās vērojama rokrakstu kvalitātes pasliktināšanās nepietiekami attīstītas sīkās pirkstu muskulatūras dēļ.
5. Skolās, lai veicinātu rokraksta kvalitātes uzlabošanu un pielietojuma apjoma palielināšanu, nepieciešams ieviest glītrakstīšanas stundas, lielāku uzmanību pievērst skolēnu pierakstiem un rakstu darbu kultūrai.
6. Apgūt rakstīšanu ar roku ir svarīgi jau pirmsskolas vecumā, to veicot pakāpeniski, bērnu ieinteresējot, attiecīgi motivējot un izvēloties jaunas, aizraujošas, vecumam atbilstošas mācību metodes.
7. Jaunizveidotais pilotprojekts, kura programmā ietilpst „Rakstītprasmes mācība sešgadīgiem bērniem”, sekmē glīta un kārtīga rokraksta veidošanos, kā arī ir pievērsis ne tikai izglītojamo, bet arī viņu vecāku uzmanību glīta rokraksta veidošanas nepieciešamībai, tā pielietošanai un nozīmei mūsdienu pasaulē.
…