Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:456069
 
Evaluation:
Published: 08.06.2021.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Literatūras apskats    4
  Vēsturiskais fons    5
1.  Romas arhitektūra kā sabiedrības paradumu atspulgs    6
1.1.  Publiskās celtnes    6
1.2.  Dzīvojamās celtnes    7
1.3.  Ielas    8
2.  Izmantoto materiālu attīstība    11
3.  ehnikas un to ietekme uz mākslu    14
4.  Kolonnas kā Romas arhitektūras iezīme    16
4.1.  Doriskais orderis    16
4.2.  Joniskais orderis    16
4.3.  Korintiskais orderis    16
4.4.  Toskāna orderis    17
4.5.  Kompozītais orderis    17
  Secinājumi    18
  Literatūras atsauces    20
Extract

Secinājumi
Romas publisko ēku celtniecības un to arhitektūras izpēte ļauj iedziļināties arī Romas sabiedrības interesēs. Tādas šajā darbā apskatītās publiskās ēkas kā piemēram bazilikas, pirtis, teātri, mauzoleji, kā arī dzīvojamās ēkas un ielas raksturo romiešu brīvā laika pavadīšanu, parašas un ikdienas dzīves detaļas. Īpaši jāatzīmē visgraciozākā celtne Romā – Kozilejs, kas bija milzīgs amfiteātris, kas deva iespēju Romas ļoti lielai sabiedrības daļai pulcēties vienkopus.
Informācijas par Romas arhitektūru izpētes laikā pārsteidza tādu sabiedrisko ēku kā peldvietu izveide, kurām bija apdare ar marmoru, dārgakmeņiem un apgleznojumiem, un tās vēlāk – 3. gs.p.m.ē. pārtapa par pirtīm jeb termām. Termu skaits bija ļoti liels, tās spilgti apliecina sabiedrības tieksmi pēc komforta un estētikas. Lai arī iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi, taču uz pirtīm varēja doties ikviens, izzūdot sociālajām atšķirībām starp cilvēkiem. Vienlaikus pirts kultūra bija pretrunā ar notiekošo uz ielām un atkritumu apsaimniekošanu. Uz ielām bija šaurība un saspiestība un netīrība - romieši atkritumus bieži izmeta tieši uz ielas un mājas sanitārais iekārtojums bija primitīvs, kas tika izliets pat uz ielām.
Romas arhitektūras izpēte arī dod arī sabiedrības kā nācijas raksturojumu. Romas arhitektūrai bija tendence būt ļoti iespaidīgai, uzsvērt bagātību un greznību, izmantojot mākslinieciskus izteiksmes veidus, piemēram, grīdu veidojot no mozaīkām, griestus greznojot ar ciļņiem, attēlojot cilvēku un dzīvnieku figūras, telpās izvietojot augus. Būtiska arhitektoniskā forma, kas raksturo Romas pilsētas arhitektūru, ir kolonnas. Tās bija iespaidīgas būves, kuras varēja uzcelt, pateicoties romiešu augsti attīstītām zināšanām un prasmēm celtniecībā un arhitektūrā. Interesanti bija izsekot Romas arhitektūrā ne tikai ne tikai būvju un tajās izmantoto materiālu attīstība, bet arī dekoratīvo materiālu, piemēram, krāsu un ornamentu attīstībai.
Romiešu arhitekti pētīja un meklēja izturīgākus, bet arī pēc izskata pieņemamus materiālus. …

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register