Romiešu likumu ietekme uz mūsdienu juridiskajām normām

Romiešu tautas lielākais devums ir tiesību jomā. Aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu ir radušies pirmie zināmie rakstītie likumi. Pirmais likumu krājums ir slavenais Hammurapi likumu krājums, kas attiecas uz Babiloniju 18.gadsimtā pirms mūsu ēras. Hammurapi likumi atklāti 1901.gadā tie sastāv no 282 pantiem. Hammurapi likumi satur civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. Valsts rašanās ir cieši saistīta ar paražu1 tiesību pāraugšanu rakstītu likumu sistēmās. Senās valstis apvienoja lielākas teritorijas, iekļaujot sevī daudzas agrākās ciltis un cilšu savienības ar saviem paradumiem, un līdz ar to radās nepieciešamība pēc jaunas kopējas tiesību sistēmas. Viens no tiesību uzdevumiem bija nodrošināt tiesisku pamatu noteiktai kārtu varai un regulēt tās tiesības un attiecības ar citiem – pakļautajiem sabiedrības locekļiem. Otrkārt, senās valstis dzima reizē ar jaunām īpašuma attiecībām – privātām tiesībām uz zemi un citiem resursiem, arī verdzību, tāpēc par būtisku likumu krājumu kļuva dažādas īpašuma tiesības.
Senajos laikos visaugstāko attīstības pakāpi sasniedza romiešu tiesības. Romiešu tiesības ir kalpojušas par pamatu mūsdienu Rietumu pasaules tiesību sistēmām. Romiešu tiesības ir Senās Romas tiesību sistēma. Vissenākās tiesības ir kvirītu tiesības, kas nosauktas to radītāju – kvirītu cilts vārdā. Šīs tiesības regulēja privātās attiecības – īpašuma tiesības, darījumus starp personām, laulības, ģimenes, mantojuma u.tml. attiecības. Kvirītu tiesības sauca par pilsoņu tiesībām, jo tās regulēja attiecības tikai starp Romas pilsoņiem. No tām ir radies mūsdienu civiltiesību jēdziens. …