Secinājumi
XII tabulu likumi ir unikāls Romas vēstures avots, kas sniedz liecības par romiešu dzīvi 5.gs. pmē. skarot tādas tiesību jomas kā īpašumattiecības, civiltiesības, krimināltiesības, administratīvie likumi un citi. Tomēr šajos likumos arī visai skaidri ir redzama sava laika pieskaņa un tiesiskas sabiedrības rašanās pirmsākumi. Pakļaujoties plebeju spiedienam, patricieši uzsāka savu likumu pierakstīšanu, tos iekaļot 12 bronzas plāksnēs, kas līdz tam dzīvoja mutiskajā tradīcijā un nebija kodificētas.
XII likumu tabulās ir vērojamas vairākas likumu paaudžu normas, līdzās vairākām progresīvām un savam laikam novatoriskām tiesību normām, piemēram, tādām kā nevainības prezumpcija, līzingu sistēmas aizdīgļiem, dzīvo arī arhaiski priekšstati par „slikto” dienas laiku un Taliona principa palieku eksistence. Apzinot vecos paražu likumus, ko papildināja ar jaunajām tiesību normām, arī radās XII tabulu likumi.
Ja runājam par atsevišķu tabulu struktūru, kurā ir manāma zināma secība, piemēram, par noziegumu sodīšanu vai reliģisko rituālu kārtības noteikšanu tomēr lielākajā daļā gadījumu, likumu tabulām trūkst konkrētas, vienotas ieturētas līnijas. Vairākās tabulās parādās atsevišķi likumi, kas ir ārpus šīm kategorijām, piemēram, runājot par nekustamā īpašuma turēšanas tiesībām, parādās likumi, kas runā par biedrību un organizācijas radīšanu un darbību. Šāds, brīžiem, neoloģisms un sistemātiskuma trūkums visticamāk ir skaidrojams ar to, ka likumu kodifikācija notika atceroties mutiskajā tradīcijā esošos likumus, tos apspriežot un kopīgi vienojoties, pierakstīt (pēc sistēmas: atceramies – pārrunājam – pierakstām). Tas liecina par to, ka XII tabulu likumi sevī satur gan veco – parāžu tiesību likumu un jauno – normatīvo aktu sintēzi, jo tika pierakstīti vecie likumi (tādā formā kādi tie bija eksistējuši agrāk), kuri vajadzības gadījumā tika papildināti ar jaunām likumu normām.
Pirms parāžu likumu kodifikācijas, romiešu likumi eksistēja mutiskā formā, kas atspoguļojas mutiski izteikto vārdu sakralitātē, proti, mutiski noslēgtai vienošanai ir likuma spēks, par kāda cilvēka mutisku apvainošanu draudēja sods, bet par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā, pat nāves sods.…
