4. Slimības un kaitēkļi
Rozēm izplatītākās slimības ir rožu mizas brūnplankumainība, miltrasa, neīstā miltrasa, stumbra pamata melnējums un pelēkā puve.
Rožu mizas brūnplankumainība (ier. Coniothyrium wernsdoffiae Laub.) var atpazīt pēc maziem, vēlāk lieliem sarkaniem iedegu plankumiem ar violetu apmali uz zariem un stumbriem. Slimības ietekmē miza atlīp un zari atmirst. Slimības bojātos zarus jāizgriež un jāsadedzina.
Rožu miltrasa (ier. Sphaerotheca pannosa Lev.) izpaužas uz lapām, dzinumiem un ziedu kausiem kā balta apsarme. Lapas čokurojas un kļūst iesarkanas.
Rožu neīstā miltrasa (ier. Perenospora sparsa Berk.) parasti izpaužās siltumnīcās, retāk uz lauka. Lapas apakšpusē parādās plāna, pelēcīgi balta miltaina kārta, bet virspusē brūngandzelteni līdz zilgansarkani plankumi. Lapas ar laiku saritinās, novīst un nobirst. Slimības izplatību veicina pārlieku liels mitrums, liela dienas un nakts temperatūras atšķirības, nevēdinātas siltumnīcas, biezs stādījums un pārmēslošana ar slāpekli.
Rožu stumbra pamata melnējums (ier. Cylindrocladium scoparium Merk.) parādās potējuma vietā, tā melnē un iegrimst sakņu kakliņa miza. Miza ieplaisā vai nolobās līdz koksnei, malas apaug ar nelīdzenu, korķainu aprepējumu. Slimība var izplesties uz saknēm vai vai stumbru uz augšu un uz lapām. Pēc kāda laika augi iet bojā. Slimības izplatību veicina liels mitrums, dziļa stādīšana un mizas ievainojumi. Saslimušie augi jāizvāc un jāsadedzina (Nesaule, 1975).
Rožu pelēkā puve (ier. Botrytis cinerea Pers.) parādās uz rožu dzinumiem un ziediem. Izplatās, ja rožu ziedēšanas laiks ir mitrs, lietains un auksts, bet siltumnīcās, ja liels gaisa mitrums. …
