Valodas attīstība
Prasme runāt nav atraujama no bērna vispārējās attīstības, viņa rakstura un vides, kādā mazulis aug.
Organismā viss ir saistīts, ja bērniņam nebūs veiklas rokas un kājas, tad arī mute nespēs tik labi kustēties, lai runātu, un mazulim būs kavēta valodas attīstība. Vienlaikus attīstām arī bērna valodu, ja:
• Jau pirmajā dzīves gadā mazulim dodam ne tikai šķidru ēdienu, bet arī kožamu un košļājamu, lai bērns nodarbinātu muskuļus, kas nepieciešami, lai spētu runāt;
• Rosinām mazuli kustēties – iet, kāpt, lēkt, skriet, šūpoties, palīdzam viņam iet pa šķēršļiem, kas veido līdzsvara sajūtu;
• Ļaujam mīlulim virtuvē izrevidēt traukus ar makaroniem un pupām, dodot viņam veidot plastilīnu, darboties ar sīkiem priekšmetiem, kas veicina pirkstu sīko kustību attīstību;
• Kad mazulis mēģina piepūst balonu, pūst ziepju burbuļus vai arī viņam mazgājoties vannā neliedz pūst ziepju putas tā, ka ūdens iet pa gaisu, viņš netikai spēlējas. Bērns mācās pareizi elpot, tātad vingrinās, lai varētu runāt.
Būtiski, cik daudz un kā ģimenē sarunājas, kā notiek sazināšanās ar bērnu. Ja mājās kā fona troksnis nemitīgi skan radio un televizors, tas neveicina valodas attīstību, jo bērnam ar šīm „kastītēm” nav iespējama saruna. Mazulim nepieciešams, lai ar viņu sarunājas kāds cilvēks!
Ja bērnam nav organisku runas traucējumu, kas radušies traumas vai iedzimtas īpatnības dēļ, lielākoties viņu nerunāšanai iemesli jāmeklē ikdienā.
…