Rūpniecības izmaiņas 90-os gados un pēc 2002.gada

Latvijas rūpniecība ir „piedzīvojusi’’ divas rūpnieciskās revolūcijas, kur pirmā no tām attīstījās kapitālisma apstākļos, bet otrā – sociālismā, bet tās abas paradīja fantastiskus rūpniecības attīstības tempus. Tām abām bija kopīgs un deva tādus rezultātus, ka rūpniecības attīstība uzsākās līdz ar transporta brīvajiem sakariem un brīvu pieeju Krievijas iekšējiem rajoniem, kas arī bija tirgus noieta punkti un izejvielu avoti. Pirmoreiz tā attīstība uzsākās ar dzelzceļu būvniecību uz Krievijas iekšieni, bet otro reizi – šo sakaru atjaunošanu pēc valsts robežas atvēršanas. Šo darbību rezultātus liecina par veiksmi.
Austrumu robežas slēgšana 1920. gadā, atstājot brīvu kustību uz rietumiem, Latvijas rūpniecība apsīkta un valsts kļuva par lauksaimniecisku valsti, pie tām, ar ļoti nabadzīgu lauksaimniecību.
Bet ko varēja gaidīt pēc 1991. gada? Sakari ar noieta tirgiem un izejvielu avotiem atkal pārtrūka, uz ko tirgus ekonomika sniedz viennozīmīgu atbildi – tas var izraisīt tikai rūpniecības sagrāvi. Šādos apstākļos var eksistēt tikai naturālā saimniecība.
Kas tad īsti notika ar Latvijas rūpniecību pēc 1990. gada?
Latvijā 1992. gada jūlijā tika ievests Latvijas rublis. Tā ieviešanas momentā Latvijas rublis tika pielīdzināts padomju (Krievijas) rublim, bet arvien augstā Latvijas rubļa kurss attiecība pret Krievijas rubli palielinājās par 1,3 % un turpmāk tas arvien pieauga, pastāvīgi Latvijas produkcijas vērtībai pieaugot jeb, produkciju sadārdzinot un padarot to konkurēt nespējīgu. Latvijas rubļa kursa pieaugums no 1 līdz 1,3 % pret Krievijas rubli nozīmēja pašizmaksas un cenu palielinājumu par 30 %. Bet ja tas turpinājās ikkatru mēnesi?
Ražošanas kritums rūpniecībā vērsās plašumā un notika katastrofālā tempā. 1992. gada augustā produkcijas apjoms tādās nozarēs kā rūpnīca VEF, radiotehnika, ELLAR bija mazāks salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
1992. gada otrajā pusgadā vien jau tika atlaisti 20,6 tūkstoši strādnieki.
Latvijas rubļa kursa pastāvīgas palielinājums pret Krievijas rubli radīja pastāvīgus zaudējumus un apgrozāmo līdzekļiem izsaimniekošanu, līdz ar to pieauga cenas par vietējo enerģiju. Uz 1995. gadu ražošanas apjoms sastādīja 35,2 % no 1990. gada līmeņa. Strādājošo skaits samazinājās par 182 tūkstošiem strādniekiem.

…