Sabiedrība par atklātību "Delna" efektivitātes izpēte

Šajā darbā tiek apskatīta sabiedrība par atklātību “Delna” efektivitāte. Lai pierādītu organizācijas efektivitāti pirmajā nodaļā apskatīju jautājumus par interešu grupām un to teorētisko pamatojumu. Nodaļā tika iekļautas arī apakšnodaļas, kurās apskatīju organizāciju tipus un modeļus, kā arī veicu nelielu ieskatu par interešu grupu attīstību Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Otrajā nodaļā apskatīju sabiedriskās organizācijas “Delna” mērķus, resursus un ietekmes kanālus. Trešajā nodaļā izpētīju Saulesdārza privatizācijas procesu, kas ir viens no “Delnas” efektivitātes un darbības stratēģijas raksturotājiem. Ceturtajā nodaļā veicu projekta analīzi, kuras mērķis ir apskatīt teorijas atbilstību reālajai situācijai. Katras nodaļas beigās ir secinājumi.
Interešu grupas ir visas politiskās sistēmas iezīme. Ar interešu grupām mēs saprotam visas sabiedrības locekļu struktūru – gan formālu, gan neformālu. Tajās ietilpst arī oficiālas un valsts kontrolētas institūcijas, piemēram, armija. To lēmumi ne vienmēr ir atkarīgi no vērtību iedalījuma konkrētajā interešu grupā, kā arī ne no institūciju vai grupu darbību rezultātiem, bet gan tie bieži tiek iniciēti kā to struktūras daļa. Institūciju vai interešu grupu prasības var tikt izpildītas dažādos veidos, tie var būt gan maigā un mierīgā ceļā gūti panākumi, gan izmantojot dažādas protesta formas.
Plašāku uzmanību publiskās pārvaldes un interešu grupu attiecībām Latvijā sāka pievērst deviņdesmito gadu otrajā pusē.1 Līdz šim brīdim Latvijā jau darbojas ļoti daudz sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv dažādas intereses, taču ne visas no tām ir spējīgas sekmīgi darboties. …