Daudzveidīgie politiskie notikumi pirmajā brīdi varētu likties savstarpēji nesasaistīti, pat haotiski. Dažreiz ir grūti saprast, kāpēc tiek pieņemts viens vai otrs politisks lēmums, kāpēc cilvēki savās politiskajās aktivitātēs rīkojās tā un ne citādi. Piemēram, var rasties jautājums, kāpēc Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vairākumā pieprasa no valsts lielāku sociālo atbildību, Saeimas vēlēšanās tomēr nobalso par labējām "varas partijām", kuras īsteno pretēju politiku.
Lai izprastu politisko parādību izcelsmi un būtību, paredzētu to iespējamo ietekmi uz sabiedrības dzīvi, tās jāskata plašajā cēloniskajā kontekstā - saistībā ar citām politiskajām parādībām - vienotas sistēmas ietvaros.
Daudzveidīgos elementus, kuri ietekmē politisko lēmumu pieņemšanu, nosacīti varētu iedalīt sešos blokos.
Politikas subjektu sastāvs, proti, cik lielam cilvēku skaitam ir tiesības piedalīties politikā (vēlēt, būt ievēlētam, dibināt politiskas organizācijas u. c), kāds ir šo cilvēku nodarbošanās veids, izglītība, sociālais stāvoklis un labklājības līmenis.
Sabiedrības vadīšanai izveidotās institūcijas un organizācijas (valsts, partijas, nevalstiskās organizācijas u. c), to politiskās lomas, iekšējā uzbūve, veidošanas kārtība un sabiedrības iespējas kontrolēt to darbību.…