Sabiedriskās attiecības, kuras regulē administratīvās tiesības

Zināmā sabiedrības attīstības posmā rodas nepieciešamība sakārtot tajā esošas attiecības. Nav iespējams iedomāties sabiedrību bez cilvēku uzvedības regulēšanas pēc noteikta parauga, modeļa un mēroga. To vairākkārtējās atkārtošanas rezultātā veidojas normas, uz kurām orientējas sabiedrība. Jebkura tiesību nozare tiek regulēta ar tiesību normām, piemēram, civiltiesiskas attiecības tiek regulētas ar civiltiesiskām normām, krimināltiesības normas regulē attiecības saistītas ar noziegumu un sodu un t. t.
Administratīvas tiesības ieņem īpašu vietu tiesību regulēšanas sistēmā, jo ir sabiedrības sociālā progresa regulēšanas instruments. Administratīvas tiesības regulē visa ranga valsts izpildvaras darbību, pārvaldes rakstura sabiedriskas attiecības, kas ietilpst šajā sfērā, valsts orgānu iekšējo organizatorisko darbību, kas saistīta ar pārvaldes funkcijām, kā arī nevalstisko organizāciju, iestāžu un uzņēmumu attiecības ar valsti. Šo attiecību subjekti ir arī Latvijas pilsoņi un citas fiziskas personas.
Administratīvām tiesībām ir cieša saikne ar Konstitucionālām tiesībām, kas ir visu tiesību nozaru pamats un kuru normas nosaka valsts varu iedalījumu valstī. Piemēram, Satversmes 4.nodaļas 57.pants nosaka, ka Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpējās attiecības nosaka likums un 58.pants – Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Tāpat , vēlot parlamentu, pilsoņi veido šo valsts varas institūciju un piešķir tai tiesības izdot likumus. Ar likumu palīdzību Konstitucionālas tiesības nosaka valsts veicamas funkcijas. Savukārt Administratīvas tiesības atbild uz jautājumu kā var un kā vajag veikt šīs funkcijas , apskata kā institūcija darbojas. …