Sabiedriskas attiecības bieži tiek sajauktas ar to aktivitātēm un sastāvdaļām. Gluži tāpat lobēšana Vašingtonā un štatu galvaspilsētās bieži vien ir visvairāk pamanāmā sabiedrisko attiecību darbinieku aktivitāte. Parasti lobēšana ir plašāka apjoma sabiedrisko attiecību stratēģijas sastāvdaļa un lobētāji ir pakļauti organizācijas augstākā līmeņa sabiedrisko attiecību ierēdņiem.
Mūsdienu sabiedrisko attiecību koncepcija un praksē ietilpst visas tālāk minētās aktivitātes un specialitātes.
Teorētiskajā un praktiskajā literatūrā nevar nepamanīt biznesa, uzņēmumu vadības un mārketinga speciālistu vēlēšanos tuvināt publiskās attiecības savai nozarei, nekavējoties pārdēvējot tās citos vārdos. Joprojām nav atbildes uz jautājumu: vai PR atrodas tuvāk žurnālistikai vai organizācijas/vadības zinātnēm? Atbilde atkarīga no tā, kādu jēgu mēs ievietojam jēdzienā Public Relations un ko mēs ar šim attiecībām saprotam.
Ekonomikas nozare neslēpj savu gatavību pieņemt PR savā zonā, jo robeža starp PR un mārketingu, pēc dažu autoru domām, ir ļoti šaura (Larsson, 2002). Huttonsavā shēmā modelē PR un mārketinga attiecības, nonākot pie secinājuma, ka šīs divas nozares var būt gan neatkarīgas, gan savstarpēji saistītas atkarībā no tā, kādā jomā tās funkcionē (Hutton, 2000). Lielākā daļa PR aktivitāšu te vērstas mārketinga virzienā, un arī vairums mārketinga pasākumu it kā saistīti ar komunikāciju. Tomēr, kaut ari ārēji saskatāma līdzība, starp šim nozarēm pastāv būtiska atšķirība. Publiskās attiecības ir vadības funkcija, kuras mērķis ir atgriezeniskā saite starp organizāciju un tās auditoriju (Cutlip, 1995), turpretī marketings ir vadības funkcija, ar kuras palidzibu personas un grupas realizē produktu pārdošanu vai vērtību apmaiņu {Kottler, Armstrong, 1996). Tātad informācija, kuru publikai nodod publisko attiecību specialists, nav prece ar noteiktu pārdošanas vērtību. PR neko nepārdod un tieši tāpēc nevar tikt traktētas kā pārdošanas instruments, kas ir pirmā un būtiskākā publisko attiecību norobežošanās no marketingss nozares.
Saprotams, ka, laikam rītot, jēdzienu nozīme mainās. Lai gan marketings no iestāstīšanas un pārdošanas - telling and selling šodien esot pārvērties metodē "apmierināt klienta vajadzības", fokuss no pircēja nav pārbīdīts uz pārdevēju, attiecības ar PR joprojām nav sinhronizētas.
No vienas puses, marketingss speciālisti atzīst, ka publiskās attiecības pārtapušas par publicitāti rosinošu darbību, kas, pieslejoties vadības funkcijām, aptver daudz plašāku stratēģiskās ietekmes sfēru nekā agrāk, uzrunājot plašu organizāciju un personu spektru (Cutlip, 1995).
Taču, kaut ari PR faktiski ir "publicitātes nodrošinātājs un uzņēmuma tēla radītājs", joprojām pastāv vēlme par katru cenu uzlūkot publiskās attiecības kā mārketinga paņēmienu instrumentu, kā darbarīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt uzņēmuma publicitāti kā kompleksas mārketinga paketes sastāvdaļu (Harrison, 2000).
…
