Sabiedriskās domas vēsturiskā attīstība

Revolucionāro nemieru laikā 1776.g. Džons Adamss izteicis pārliecību, ka attiecībā uz lielajām pārmaiņām (neatkarības pasludināšanu) nācijas pilsoņi spēs rīkoties gudri jau pirms tām, diskusiju un debašu ceļā formulējot savu spriedumu. Adamss sabiedrisko domu apzīmēja ar jēdzienu "sabiedriskais spriedums", kas bija izplatīts revolūcijas laikā un tika lietots arī 19.gs.: rezultāts, ko par pašreizējiem notikumiem diskusijas, debašu un dialoga ceļā vienlaicīgi rada cilvēku kopums. Adamss dedzīgi aizstāvēja šādu diskusiju nepieciešamību sprieduma veidošanās procesā.
Jēdzienu "viedoklis" un "politika" ciešā saistība parādījās jau 18.gs. beigās Francijā. 1765.g. vārdnīcā jēdziens "viedoklis" tika skaidrots no klasisko racionālistu perspektīvas, proti, tas ir mainīgs un tāds, uz ko nevar paļauties, pretstatot to uz zinātni balstītām zināšanām. 1789.g. jēdziena "viedoklis" definīcija no vārdnīcas bija izzudusi. Tā vietā sadaļā "politika" "viedoklis" bija pārtapis "sabiedriskajā domā", turklāt jēdziena nozīme bija radikāli mainījusies. Viedoklis šajā kontekstā bija apvienojošs process - cilvēka uzskati bija paplašinājušies, ietekmējušies no citu cilvēku viedokļiem, kopienas vēstures, faktiem, ar kuriem cilvēkam iepriekš nebija nācies saskarties.
…