Sabiedriskajām mājsaimniecībām Rīgā ir nozīmīga loma Rīgas pilsētas pašvaldības attīstībā, kas ir vērsta uz šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, tas ir, tiek domāts par apkārtējās vides sakārtošanu, ekonomikas izaugsmi un sociālo labklājību.
Rīgas pilsētas pašvaldība jau tagad ir uz ilgstspēgīja attīstības ceļa, jo jau tagad Rīgas pašvaldībā atrodas 103 vispārizglītojošās skolas, 12 speciālās skolas, 5 vakaru maiņu skolas, 2 internātskolas un 140 pirmskolas izglītības iestādes. Rīgas pašvaldība rūpējās arī par speciālās izglītības programmas izglītojamiem, kā arī mana pašvaldība līdzfinansē 33 privātskolas. Rīgas pašvaldības lepnums ir plašais izglītības iestāžu tīkls (vidusskolas un ģimnāzijas), kā arī gandrīz puses Latvijas arodskolu atrašanās pašvaldībā. Tas ļauj studentiem apgūt lielāku profesiju skaitu nekā citos Latvijas reģionos. Rīgas lepnums ir 26 universitātes (no kopumā 32 Latvijas universitātēm), kurās tiek uzņemti ~ 80% valsts universitāšu studentu. Tikai Rīgas pašvaldībā ir izglītības iestādes, kurās var apgūt izpildītājmākslu, mūziku un prasmes citās kultūras un mākslas jomās. Ir arī skolas, kurās māca plaši pieprasītas profesijas, arī medicīnu. Rīgā ir arī 13 interešu izglītības iestādes, 11 sporta skolas, 9 mūzikas un mākslas skolas. Šajā ziņā esmu laimīga, ka man un arī citiem cilvēkiem ir tik daudz un plašas iespējas izvēlēties to, kas patīk un ko vēlas darīt.
Rīgas pašvaldībā ir 63 zinātniskās iestādes un institūcijas, tas ir daudz, taču viss notiek nemitīgā ritējumā un nav šaubu, ka nākotnē tās būs vēl vairāk, jo nepārtraukti šīs iestādes un skolas attīstās, kļūst modernākas un ar vien vairāk cilvēki tajās vēlās mācīties un strādāt. Noteikti ir jūtama ietekme no šīm institūcijām. Esmu laimīga, ka dzīvoju tieši Rīgas pašvaldībā, jo man paveras tik daudz iespējas. Rīgas pilsētas pašvaldībā atrodas ļoti daudz skolas un augstskolas. Lai gan pašreiz mana pašvaldība cīnās ar pirmskolas izglītības iestādēm, es ticu, ka mana pašvaldība atrodas uz ilgtspējīga attīstības ceļa, līdz ar to domāju, ka šī problēma ar laiku atrisināsies. Es ceru, ka nākotnē tomēr Nils Ušakovs kaut ko darīs lietas labā, un Rīgā notiks pirmskolas izglītības attīstība.
Rīgas pilsētas pašvaldība ir uz ilgtspējīga attīstības ceļa, jo arvien vairāk cilvēki iesaistās labdarības fondos, atbalstot gan smagi slimus cilvēkus, gan sirmgalvjus, gan jauniešus ar stipendijām, gan vienkārši sūta labus vārdus tiem, kuri viņiem ir palīdzējuši. Esmu apmierināta ar labdarības fondiem. Man šie fondi nozīmē ļoti daudz, jo es vēlos, lai Latvijas cilvēki būtu veseli, lai esošā vide būtu skaista, sakopta, droša, lai mana kultūras dzīve būtu piepildīta ar dažādiem kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem. Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā ir daudz dzīvnieku un labdarības sabiedriskās organizācijas un daudz mazas sabiedriskās organizācijas. Es domāju, ka, tā kā manā pašvaldībā viss strauji attīstās, tad mazās organizācijas reiz kļūs par lielajām un tās, kuras tagad ir mazās, nomainīs jau kādas citas jaunas organizācijas. Jo izpētot šo organizāciju vēsturi, secināju, ka ik gadu apmēram 30 līdz 50 organizācijas nāk klāt un pāris, protams, arī atbirst. Taču ir novērojama ilgtspējīga attīstība. Mana pašvaldība, lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas pilsētas pašvaldību un nodrošinātu nevalstisko organizāciju efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā Rīgas iedzīvotāju foruma laikā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pašvaldības aktīvās nevalstiskās organizācijas izpildīja un parakstīja atjaunoto Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu. Parakstīt memorandu tika aicināta ikviena nevalstiskā organizācija, kas darbojas Rīgas pilsētas pašvaldībā, Rīgas iedzīvotāju labā un, kas vēlējās aktīvi iesaistīties un uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāti. Esmu sajūsmā, ka, veicot šo darbu, esmu uzzinājusi tik daudz ko jaunu par savu pašvaldību un, veicot pētījumu, vai tai ir ilgtspējīga attīstība. Piemēram, man nebija ne jausmas, kas manas pašvaldības nevalstiskās organizācijas rūpējas par cietušajiem cilvēkiem, kā arī rūpējas par ārvalstu / citas tautības cilvēkiem, kuri ir atbraukuši uz Latviju, lai šeit dzīvotu. Šie ir divi dažādi organizāciju tipi. Patiesi iepriecina, ka, piemēram, atbrauc armēnis dzīvot uz Latviju un viņš šeit var sastapt ,,savējos”, jo Latvijā un tieši Rīgā pastāv šāda organizācija. Šie cilvēki, dzīvojot tālu no mājām, var dalīties un apmainīties stāstiem par dzīvi Latvijā un Armēnijā. Un otrs – priecē tas, ka Rīgas pilsētas pašvaldības apkārtnē ir diezgan daudzas tādas nevalstiskās organizācijas, kuras rūpējas par cilvēkiem, kuri ir sastapušies ar vardarbību. Principā arī šeit varēju novērot, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai ir ilgtspējīga attīstība, jo arī šīs organizācijas tikai aug, pagaidām vēl tikai pamazām, bet ar laiku, manuprāt, to būs ļoti daudz.
