Atjaunojot 1937.g. Civillikuma ģimenes tiesību daļu, ir saglabāts saderināšanas institūts, kas Latvijā veidojies romiešu un arī ģermāņu tiesību ietekmēts un tradicionāls Latvijas iepriekšējām civiltiesību sistēmām. Saderināšanās, kas pazīstama daudzām tautām, ne vienmēr tiek regulēta likumā. Ar saderināšanos divu dažādu dzimumu personām tiek radītas attiecības, kas parasti beidzās ar laulības noslēgšanu. Tomēr saderināšanās nav ne laulības noslēgšanas akta ppriekšnoteikums, ne arī tā elements. Tāpēc laulību var noslēgt arī bez iepriekšējās saderināšanās. Ģermaņu tiesībās laulības noslēgšana bija sadalīta divos posmos. Tās pirmais posms bija saderināšanās, un otrs posms līgavas nodošana.
Tiesību teorijā nav vienprātības par saderināšanās institūta tiesisko raksturu. Izteikti vairāki pretējā rakstura viedokļi. Pirmais no tiem – saderināšanos uzskata par saistību tiesiska rakstura līgumu; otrs – akcentē saderināšanās faktisko, sociālo, bet ne tiesisko raksturu. Trešais, kas vistuvāk Latvijas tiesībām, saderināšanos traktē kā īpašu ģimenes tiesisko līgumu.
26. Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Saderināšanās nedod tiesības prasīt laulības noslēgšanu.
Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā.
1. Saderināšanās tiesiskā būtība. CL 26. pantā 1. daļa saderināšanos formulē kā savstarpēju solījumu savienoties laulībā, tādējādi saderināšanos uzskatot par savstarpēju darījumu. Tāpat saderināšanās līgums nenozīmē, ka laulība nākotnē obligāti jānoslēdz. Laulību var noslēgt arī bez saderināšanās.
2. Saderināšanās līguma dalībnieki. Saderināšanās dalībnieki ir personas, kas nākotnē vēlas iestāties laulībā. Tādējādi saderināšanās līgumam ir stingri noteikts personisks raksturs, tajā nevar notikt dalībnieku maiņa, cesija, kā arī šī līguma slēgšanā nav pieļaujama pārstāvība. Saderināšanās dalībniekiem ir jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem. Tā kā saderināšanās notiek zināmu laiku pirms iestāšanās laulībā, pieļaujams, ka saderināties var arī tādas personas, kam šajā brīdī vēl ir šķēršļi laulības noslēgšanai, pieēram, iepriekšējās laulības iziršanas gadījumā vēl nav izšķirta šī laulība vai ja persona vēl nav sasniegusi laulības vecumu. Saderināšanās līguma noslēgšanai nepilngadīgam ir vajadzīga vecāku (aizbildņa, bariņtiesas) piekrišana, kas izriet no nepilngadīgo atrašanās vecēku vara un tā apstākļa, ka saderināšanās rada mantiskās tiesības, pienākumus un atbildību.
3. Šķēršļi saderināšanās līgumam ir tādi paši, kā laulības noslēgšanai. Šo noteikumu ievērošana, izņemot augstākminēto, var radīt līguma spēkā neesamībum, sevišķa nozīme tam var būt tieši ar saderināšanos radītajās mantiskajās attiecībās.
…
