Sadzīve Latvijā padomju laikā. Padomju laiku svētki un tradīcijas

Es izvēlējos rakstīt par padomju laika svētkiem un tradīcijām, jo padomju tradīcijas bija sociālistiskā dzīvesveida un kultūras būtiska sastāvdaļa, tās veidoja un bagātināja cilvēku savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan kolektīvā. Galvenais padomju tradīciju uzdevums bija darbaļaužu sabiedriskās apziņas veidošana, iepriekšējo paaudžu ētisko un estētisko atziņu pārmantošana, saturīga atpūta, draudzīgi kontakti, kas nostiprināja indivīda saites ar darba kolektīvu un sabiedrību, radīja neikdienišķumu un pacēlumu, nostiprināja pilsoniskuma apziņu un Dzimtenes mīlestības jūtas. Svētkus mēdz klasificēt pēc dažādām pazīmēm. Tie ir periodiski un neperiodiski. Svarīgs valsts un revolucionāro svētku un svinamo dienu norišu uzdevums bija patriotiskā un internacionālistikā audzināšana, revolucionāro, kauju un darba slavas tradīciju veidošana. Dažādos sadzīves, arī ģimeņu svētkos plaši izmantoja tā kultūras mantojuma daļa, kas padziļināja materiālistisko pasaules uzskatu. Tā, piemēram, svētku norisēs labi iederējās folklora, it īpaši tautasdziesmas, kurās rodamas materiālistiskās filozofijas iezīmes, sociālistiskās sabiedrībai atbilstošās humānisma, patriotisma, Dzimtenes un darba mīlestības idejas, saudzīga attieksme pret dabu. Tie pauda progresīvas idejas, sadzīves normas, ētiskas un estētiskas vērtības un ideālus un izraisīja atbilstošu emocionālu pārdzīvojumu. Svētkiem bija raksturīgi īpaši darbības veidi – teatralizēti gājieni, uzvedumi, rituālos norišu kompleksi, spēles, rotaļas, tajos izmantoja arī noteiktus tērpus, rotas, maskas un dekorācijas.…