Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:989753
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.12.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Atkritumi    5
1.1.  Atkritumu apsaimniekošana hierarhija    5
1.2.  Bīstamie atkritumi    7
1.3.  Kur rodas bīstamie atkritumi    7
1.5.  Atkritumu iedalījums    10
1.6.  Sadzīves atkritumi    10
1.7.  Bīstamie atkritumi    11
1.8.  Inertie atkritumi    11
2.  Atkritumu otrreizējā pārstrāde    12
2.1.  Plastmass    12
2.2.  Metāls    13
2.3.  Papīrs    13
2.4.  Kartons    14
2.5.  Grāmatas un žurnāli    14
2.6.  Stikls    15
2.7.  Bīstamo atkritumu pārstrādes tehnoloģijas    16
2.8.  Bīstamo atkritumu pārstrāde dažādām tehnoloģijām    16
3.  Atkritumu apsaimniekošana Latvijā un Kuldīgas pilsētā    18
3.1.  Atkritumu apsaimniekošana sistēmas izveides nosacījumi pašvaldībām    18
3.2.  Atkritumu apsaimniekošana Kuldīgas pilsētā    19
4.  Pētnieciskā daļa    21
4.1.  Darba uzdevumi    21
4.2.  Pētījuma metodika    21
4.2.1.  Zinātniskās un metodiskās literatūras avotu pētīšana    21
4.2.2.  Speciālās literatūras pētīšana    21
4.2.3.  Aptaujas anketas sagatavošana    21
4.2.4.  Pētījuma organizēšana    22
4.2.5.  Intervijas metodika    22
4.3.  Iegūto rezultātu analīze    22
  Secinājums    27
  Avotu un izmantotā literatūra    28
Extract

Ievads
Šodien daudzās zemēs vides aizsardzība kļūst par politiskās dzīves sastāvdaļu. Daudzas valstis ir pievienojušās starptautiskiem līgumiem par vides kaitīgo atkritumu daudzumu samazināšanu. Jaunajos vides projektos iets vēl tālāk – balstoties uz bioloģiskiem kritērijiem, atsevišķi organismiem un ekosistēmām tiek noteikts pieļaujamais piesārņojuma līmenis.
Lai sabiedrība iedzīvotu, cilvēkam ir nepieciešama veiksme, realizējot globālu ilgtspējīgu attīstību, taču laiks negaida – jo ilgāk kavēsimies, jaunu kursu meklējot, jo grūtāk būs kaut ko mainīt. Izmaksas var kļūt tik lielas un sabiedrība var nodarīt dabai tik milzīgu kaitējumu, ka varētu rasties draudi cilvēka cieņpilnai eksistencei. Jo problēma, ar kuru esam saskārušies, nav saistīta tikai ar vienkāršu cilvēces izdzīvošanu. Mums ir jānodrošina tās tālāka attīstība, nosargājot cilvēciskumu un nodrošinot nākamām paaudzēm augstu dzīves kvalitāti.
Ne tikai atpūšoties pie dabas, bet arī pilsētas centrā mums ir jānoskatās uz cilvēku atstātajiem atkritumiem. Ir izmesti izlietoti zīdaiņa pamperi, vecas drēbes, stikla un plastmasa pudeles, sadzīves tehnika, bērnu ratiņi. Ir arī atkritumu maisi ar sadzīves atkritumiem. Mežā ir izgāzti arī bīstamie atkritumi – baterijas, spuldzes [3].
Darbā izvirzīju sekojošu mērķi: noskaidrot cik liela nozīme ir sadzīves atkritumiem cilvēka dzīvē.
Hipotēze: ja cilvēki nesavāks sadzīves atkritumus, tad dabai tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums.
Uzdevumi:
• Noskaidrot kā iedalās atkritumi;
• Izpētīt kurus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei;
• Izpētīt Kuldīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;
• Analizēt cilvēku attieksmi pret atkritumu savākšanu;
Pētīšanas metodes:
• Zinātniskās un metodiskās literatūras avotu pētīšana;
• Speciālās literatūras pētīšana;
• Aptaujas anketas sagatavošana;
• Intervijas metode;
• Rezultātu apkopošana metodiski.



1. Atkritumi

Uz šīs zemes nav nekā mūžīga... Pie šīs domas jāapstājas, ja runājam par atkritumiem. Neatkarīgi no atkritumu sastāva, apjoma vai to teorētiskās definīcijas, par jebkuriem atkritumiem kopumā var teikt, ka tie atspoguļo sabiedrību, kuru tos ir radījusi. Atkritumi ir sabiedrības pirkstu nospiedumi, kas vēlākām paaudzēm dos iespēju spriest par mums un vērtēt mūsu attieksmi pret cilvēces kopīgajiem izejmateriāliem, nākotnei paredzēto resursu apsaimniekošanu un mūsu attieksmi pret to.
Atkritumi neradīja problēmas, kamēr
• uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem;
• nebija izejvielu deficīta;
• vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību;
• izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošie vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.);
Šodien situācija ir kardiāli mainījusies. Zemes iedzīvotāju skaits sasniedzis pāri 6 miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1119484
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register