Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:968589
 
Evaluation:
Published: 13.07.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Pašreizējās situācijas izklāsts    4
  Sadzīves notekūdeņu sastāvs    5
  Sadzīves notekūdeņos esošo vielu ietekme uz apkārtējo vidi    7
  Problēmas risināšanas iespējas    8
  Secinājumi    11
  Izmantotās literatūras saraksts    13
Extract

Sadzīves notekūdeņu attīrīšana Latvijas lielākajās pilsētās tiek centralizēti organizēta. Notekūdeņi tiek savākti un daudzmaz nekaitīgā veidā novadīti uz attīrīšanas iekārtām, kur ar dažādām metodēm tiek maksimāli attīrīti un aizvadīti. Jautājums, protams, cik efektīvi šie procesi notiek atšķirīgās Latvijas pilsētās, taču šos objektus un to darbības efektivitāti regulāri kontrolē attiecīgās Valsts institūcijas.
Gluži atšķirīga situācija ir mazajās pilsētās un it īpaši lauku reģionos, kur nav nedz centralizētas sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēmas, nedz arī to attīrīšanas sistēmas. Rezultātā daļa notekūdeņu neattīrītā veidā nonāk vidē: augsnē un ūdeņos. Ja arī ir vienota kanalizācijas sistēma, tad ne vienmēr ir arī kvalitatīvas ūdens attīrīšanas iekārtas. Turklāt izbūvēt vienotu kanalizācijas novadīšanas sistēmu un ūdeņu attīrīšanas staciju kādā pagastā būtu ļoti dārgi lauku rajoniem raksturīgās retās, izkaisītās apbūves dēļ.
Te nu rodas viena no daudzajām neatrisinātajām problēmām vides jomā Valstī. Sadzīves notekūdeņu savākšana un attīrīšana vai izvešana vietējā mērogā, ir pašu māju īpašnieku ziņā un notiek dažādā kvalitātē. Notekūdeņu uzkrāšanas bedres var nebūt pietiekami izolētas no apkārtējās vides un var rasties noplūde. Turklāt reālā situācija ir tāda, ka bieži vien šie notekūdeņi bez jebkādas attīrīšanas tiek aizvadīti projām un ieplūst meliorācijas grāvjos, pēc tam citās ūdens tilpnēs u.t.t., izraisot vispārēju vides piesārņošanos, ja augsnes un ūdens pašattīrīšanās spējas nespēj kompensēt un neitralizēt pievadīto piesārņojumu. Sliktākajā gadījumā, notekūdeņi, filtrējoties caur grunti nonāk gruntsūdeņos un var radīt piesārņojumu vietējās ūdens ieguves vietās – akās. Jāpiebilst, ka LR likumi nenosaka vietējas nozīmes ūdens avotu kvalitātes kontroli (MK noteikumi Nr 235. Dzeramā ūdens obligātā nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, Rīga, 2003. gada 29. aprīlī.). [1] Rezultātā piesārņojums ilgstoši var krāties ūdenstilpnē un patērētāji par to var arī nenojaust, ja vien neparādās pamanāmas izmaiņas ūdens organoleptiskajās īpašībās. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register