Ievads
Lai saīsinātu laiku starp noziedzīga nodarījuma notikumu, un krimināllietas iztiesāšanu, Latvijas Republikas Saeima pieņem 2005.gada 21.aprīlī Kriminālprocesa likumu, kurš stājas spēkā ar 2005.gada 1.oktobri, un šī Kriminālprocesa likuma 37.nodaļa nosaka pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības saīsinātajā procesā. Iepriekš, pirms Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā, kad izmeklēšanas pamats bija Latvijas Kriminālprocesa kodekss, jau tad tas tika papildināts ar jaunu IX sadaļu “Saīsinātais process”, kas stājās spēkā 1993.gada 1.jūlijā, un paredzēja saīsinātā procesa piemērošanu 176 noziedzīgu nodarījumu veidos. Vēlāk stājoties spēkā grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā saīsināto procesu piemēroja jau 185 Latvijas Kriminālkodeksa paredzētos noziedzīgu nodarījumu veidos. Uz doto brīdi, kad spēkā ir Kriminālprocesa likums, saīsinātā procesa piemērošana piemērojama pamatā par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšanas pabeigšana iespējama desmit (10) dienu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas.
Saīsinātā procesa mērķis ir saīsināt laiku starp noziedzīgā nodarījuma notikumu, un lietas iztiesāšanu, kas nepārprotami ieekonomē kā laiku, tā arī naudas līdzekļus, it īpaši ņemot vērā mūsu valsts tagadējo, ekonomiski smago situāciju.
Bez tā izstrādājot savu darbu, mans mērķis ir un ieinteresētība izpētīt ne tikai izmeklēšanas iestādes, procesa virzītāja, darba funkcijas kriminālprocesa gaitā, bet arī krimināllietas tālāku virzību prokuratūrā un tiesā.
Saīsinātā procesa jēdziens un uzdevumi
Saīsinātais process ir pilnā Kriminālprocesa likuma sastāvdaļa, kuru raksturo vienkāršotais kriminālprocesa uzsākšanas, procesa izmeklēšanas, noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana par aizdomās turēto, krimināllietas nodošanas prokuratūrai un tiesai, pēc kā lietas iztiesāšanas pirmās instances tiesā stadijas.
…
