Sakaru līdzekļu vēsture un to ietekme uz uzņēmējdarbību

Sakaru līdzekļu pirmsākumi.
“Pirms tam, kad tika izveidotas speciālas sakaru līdzekļu organizācijas, personas, kas gribēja apmainīties ar informāciju, pašas bija atbildīgas par informācijas nogādāšanu. Runa ir spēcīgs sazināšanās līdzeklis, kas ir izdzīvojis vairāk par 5000 gadu, bet tās trūkums ir tas, ka tā ir paredzēta īsiem attālumiem. Liela attāluma komunikācija bija iespējama tikai pašam ceļojot vai izmantojot privāta sūtņa atmiņu, bet uz to nevarēja paļauties un tas bija pārāk dārgi.”
Rakstīšana pavēra jaunu informācijas glabāšanas veidu, tas ir portatīvi digitāla ziņojumu glabāšana. Šis informācijas glabāšanas veids ievērojami paaugstināja drošību un uzticamību kurjeru sistēmai.
Citas agrākās digitālās pārraides formas bija vidēji lielu attālumu optiskās sistēmas, kā, piemēram, dūmu signāls, Navala karodziņi un signalizēšana ar karodziņiem. Vēl bija arī īsa attāluma audio veida informācijas nodošana. Kā, piemēram, trompetes skaņa, kā komandas signāls kaujas laukā.
Daudzas nācijas pievērsās liela attāluma optisko sakaru līdzekļu izgudrošanai, izmantojot pārraides torņus kalnu virsotnēs. 1790.gadā bija vairāki optiskie telegrāfi. Optiskais telegrāfs varēja nosūtīt kompleksu ziņojumu ar ievērojami lielāku ātrumu nekā tajā laikā pieejamo transportu. Taču šī sistēma bija ļoti dārga, tāpēc to izmantoja tikai militārām vajadzībām.
Pirmā sakaru līdzekļu organizācija, kas piedāvāja efektīvus sazināšanās līdzekļus bija pasts, kas piedāvāja paciņu nogādāšanas iespējas, taču tā ātrums bija ierobežots līdz zirga ātrumam.

…