Svarīgi zināt un pareizi novērtēt personības attīstību konkrētā vecumā, lai nodibinātu audzināšanai, kā arī mācīšanai nepieciešamo pedagoģisko kontaktu ar bērniem un rastu pareizo pieeju dažādās situācijās. (13,57). Visā bērna dzīves laikā norisinās viņa attīstības process, kura gaitā bērnam notiek dažāda veida fiziskas un psihiskas izmaiņas (14,27). Arī spēlei, kura ir ieviesta mācību procesā, ir jāatbilst skolēnu vecumam un zināšanu līmenim.
Saskaņā ar cilvēka attīstības īpatnībām pedagoģijā bērni no 7- 11 gadiem tiek pieņemti" jeb uzskatīti par sākumskolas jeb jaunāko skolas vecuma bērniem (15,26).
Sākumskolas Bernu psihiskās attīstības robežas nosaka individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunai psiholoģiskai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažādas prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis.(10.101) Vienam mācīties ir grūti, citiem – viegli, vienam garlaicīgi, citam – interesanti. Tāpēc vislabāk mācību darbībā izmantot pēc iespējas vairāk rotaļas un spēles, lai nejustu šīs atšķirības. Viss veiksmīgāk rotaļu var izmantot 1. klasē.
Bērni pirmajā skolas gadā krasi atšķiras no 4. klases skolēniem ne tikai ar attīstības īpatnībām, bet arī mācību procesā jāizvēlas atbilstošas mācību metodes, darba paņēmieni, strādājot ar šī vecuma bērniem. G. Svence uzsver, ka "pirmajā klasē bērni spēj veikt darbību tikai pēc parauga, bet 3.- 4. klasē- arī pēc mutiska apraksta" (10,107). Tomēr attīstības īpatnību raksturojumā sākumskolēniem ir vairākas kopīgas iezīmes. Pievērsīsimies pirmklasnieku psihiskās un fiziskās attīstības īpatnību apskatam, kas būtu jāņem vērā, strādājot ar šī vecuma bērniem, kādai ir jābūt skolotāja rīcībai organizējot mācību procesu 1.klasē. …