IEVADS
Arvien vairāk pasaulē domā par vidi saudzējošu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu. Kā viena no šādām tehnoloģijām varētu būt samazinātu herbicīdu devu lietošana, kas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas tiek izlietoti herbicīdu iegādei, kā arī mazinātu apkārtējās vides piesārņošanu, piemēram, tie var uzkrāties audzētajos kultūraugos, kuri tiek lietoti gan cilvēku, gan dzīvnieku uzturā.
Herbicīdu devu samazināšanas iespējas tiek pētītas, samazinot apstrādes reižu skaitu un lietojamās devas, mēģinot atrast vispiemērotāko lietošanas brīdi, ņemot vērā nezāļu sastāvu konkrētajā vietā, laika apstākļus un nezāļu attīstības fāzes. Pašreizējā laukkopības situācijā nezāļu ierobežošanas mērķis ir samazināt nezāļu daudzumu sējumos, nevis turēt kultūraugus pilnīgi tīrus no nezālēm.
Daudzie pētījumi parāda, ka herbicīdu lietoto devu samazināšana drīzāk ir iespējama un agrotehniski pamatota vasarāju labībās, nevis ziemājos un izmēģinājumos iegūtie rezultāti liecina par to, ka lietoto herbicīdu devu samazināšana ir iespējama, ja tiek stingri ievēroti visi sējumu kopšanas agrotehniskie pasākumi.
Samazinot herbicīda devu, tā iedarbības efektivitāte daudziem herbicīdiem samazinās nedaudz, puse devas un pat ceturtā daļa no pilnas rekomendētās devas nodrošina pietiekami labu nezāļu ierobežošanu.
Darba mērķis: Skaidrot herbicīdu lietošanas iespējas samazinātās devās vasaras kviešu sējumos.
Darba uzdevumi:
1. Pētīt un salīdzināt herbicīdu Arrats, Logrāns 20 un Sekators 375 OD dažādu lietoto devu ietekmi uz vasaras kviešu ražu.
2. Noteikt nezāļu skaitu un masu, veikt sugu sastāvu analīzi vasaras kviešu sējumā.
3. Veikt herbicīdu samazinātu devu lietošanas ekonomisko novērtējumu.
Pētījumu novitāte:
Pasaulē, īpaši Eiropā notiek ļoti plaši pētījumi par herbicīdu samazinātu devu lietošanu. Arī Latvijā notiek šāda veida pētījumi, kuri zinātniski pētnieciskā līmenī sākti 2001. gadā vasaras miežu sējumos un no 2005. gada šie pētījumi turpinās arī ar vasaras kviešiem.
1. LITERATŪRAS APRAKSTS
1.1.Vasaras kviešu tautsaimnieciskā nozīme
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2005. gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība Latvijā – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 32.3 tūkst. ha jeb par 7.4%. Savukārt 2006. gadā graudaugu sējumu platība palielinājās par 20.5 tūkst. ha jeb par 4.4% vairāk nekā 2005. gadā.
Saskaņā ar centrālās pārvaldes provizoriskiem datiem 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, ir pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – par 10,1 tūkst. ha jeb par 2.0 %.
…
