Secinājumi
Apkopojot pieejamos zinātniskos un mācību literatūras avotus, secināts:
• jauniešu saskarsme notiek mijiedarbībā, kas izpaužas gan grupās, gan komandās, nodrošinot identitātes un vērtību veidošanos, izpratni par normām, pienākumiem un atbildību;
• jēdzieni grupa un komanda zinātniskajā literatūrā praktiski tiek definētas līdzīgi, bet, jautājumā par komandas iezīmēm, vairāk tiek uzsvērts dalībnieku mērķtiecīgums un sinerģiskais efekts;
• saskaņas veicinātājs komandā nodrošina pozitīvu sociālpsiholoģisko klimatu, īpaši svarīgi tas ir komandās, kurās ir jaunieši ar augstām intelektuālajām spējām, tad komanda var uzrādīt zemus darba rezultātus, jo pastāv augsts konkurences līmenis;
• komandas lomu teorijā pamatā tiek izdalītas ap deviņām lomām, kuras orientējas uz intelektuāliem procesiem, attiecībām un praktiskiem darbiem komandā.
Apskatot pētāmo problēmu praktiski, secināts:
• divas trešdaļas jauniešu izvēlas darboties komandā, nevis strādāt individuāli, jo jaunieši ir motivēti realizēt sevi, savu potenciālu;
• visi jaunieši ikdienā iesaistās kādā komandā, jo apzinās, ka komandas darbs ir noderīgs un tajā pastāv pienākumu sadale;
• meitenes klases kolektīvu biežāk uzskata par komandu kā to dara zēni;
• pēc jauniešu pieredzes, visefektīvākā ir 2-5 jauniešu liela komanda;
• iesaistoties kādā komandā meitenes drīzāk motivē iekšējā motivācija, bet zēnus ārējā motivācija;
• meitenes iesaistoties komandas darbā biežāk pauž vajadzību pēc piederības, komandā meklē harmoniju, bet zēni izjūt vajadzību pēc pašrealizācijas;
• gandrīz viena trešdaļa zēnu uzskata, ka komanda var darboties bez saskaņas veicinātāja;
• puse jauniešu, darbojoties grupā vai komandā, tajās meklē draugus;
• jaunieši līdz galam neizprot saskaņas veicinātāja lomu un nozīmi;
…
