Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostādnes un attieksmes), aktivitātes pakāpi un darbību. Saskarsmes process ir reālais, aktuālais konteksts, kurā notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinās cilvēciskie sakari.
Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to sevi. Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, skolā, studiju laikā un profesionālajās gaitās. Bieži vien tieši saskarsme ir „tramplīns” personības pašnoteiksmei domās un darbos.
Zināšanas un iemaņas saskarsmes psiholoģijā palīdz mums
a)izprast savu sadzīves, biznesa un jebkuras cita veida saskarsmes partneri, viņa vēlmes un vajadzības, dod iespēju mainīt viņa uzvedību;
b)veidot labas attiecības gan ģimenē, gan darbā, gan skolā, psiholoģiski neuzbrukt otrai personībai un saglabāt tās auntentiskumu;
c)pārvaldīt savas emocijas, izmantot pašiedvesmu;
d)risināt konfliktsituācijas, kas radušās saskarsmes procesā.
Cilvēks vienmēr dzīvo citu cilvēku vidū. Tas liek viņam uzturēt noteikta veida kontaktus ar šiem cilvēkiem. Parasti kontaktu nodibināšana notiek ar dažādu sematisko kodu1 starpniecību.…