-
Saskarsmes ģimenē nozīme bērna attīstībā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Ģimene – pirmā saskarsme ar pieaugušajiem | 4 |
Saskarsme ar ģimeni | 4 | |
Pedagogi par – saskarsmes procesu ģimenē | 6 | |
2. | Problēmas bērna attīstībā | 10 |
2.1. | Bērna aktivitāte | 14 |
3. | Sākumskolas vecums – saskaršanās ar grūtībām | 17 |
4. | Bērna un vecāku savstarpējās attiecības | 21 |
Secinājumi | 26 | |
Bibliogrāfija | 28 |
SECINĀJUMI
1. Pirmo civilizācijas ietekmi bērns saņem no sociālās mikrovides – ģimenes. Tā viņam rāda ne vien paraugus, bet vienlaikus arī cenšas to mācīt un audzināt.
2. Bērns agrās bērnības, pirmsskolas un sākumskolas posmā savas attiecības nodrošinājumu saņem galvenokārt ģimenē.
3. Liela loma bērna audzināšanā un izglītošanā ir ģimenes iekšējai saskarsmes sistēmai, pieaugušo vēlmei kontaktēties ar bērniem, nodot viņiem savu pieredzi, uzskatu, atmiņas. Galvenais priekšnoteikums tam – pozitīva saskarsme ar pieaugušo.
4. Saskarsmes procesā cilvēkiem ir dažādas lomas: sociālās, starp personu, individuālās. Katram ir savs lomu repertuārs, - jo šo lomu ir vairāk, jo efektīvāka ir partneru saskarsme.
5. Šīs lomas cilvēks sāk izmantot jau bērnībā, lai reaģētu un aizsargātos pret apkārtējo pasauli. Taču, ja ilgi dzīvo ar šādu masku, tā kļūst par personības sastāvdaļu, sāk to negatīvi ietekmēt, noved pie bezpalīdzības, zema pašvērtējuma. Šādas lomas bērnā var nostiprināt vecāku uzvedība un attieksme vai arī skolotājs.
6. Vērojot bērnu attīstību , mēs, pieaugušie, visbiežāk mēģinām ieraudzīt problēmas mūsu bērnu attīstībā. Praktiski tās ir “klasiskās” saskarsmes problēmas, skolas adaptācijas problēmas un adaptācijas problēmas.
7. Tā kā bērnam piemīt aktivitāte, kas izpaužas dažādos un dažādās formās, vides iedarbība uz bērnu pārvēršanas par sarežģītu augošā cilvēka mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Šis sarežģītais mijiedarbības process ir bērna attīstības virzītājspēks.
8. Bērnam jāapgūst milzum daudz jēdzienu, kas izveidojušies cilvēku praksē. Šīs zināšanas bērns iegūst gatavā veidā vai nu tieši no pieaugušajiem, vai arī no grāmatām, ar mākslas un kultūras starpniecību. Bērns apgūst arī likumus un noteikumus, iepazīst vērtējumus, kuriem viņš spiests pakļauties un kurus iemācās izmantot savā personiskajā praksē.
9. Bērna aktivitāte izpaužas viņa darbībās. Būt aktīvam nozīmē darboties. Agrīnajos attīstības periodos, pat dīgļa stadijā, bērna aktivitāte izpaužas kustībās, kurām ir nepatvaļīgs beznosacījuma refleksa raksturs. Pēc bērna piedzimšanas šīs kustības izmainās daudzo pagaidu sakaru ietekmē, kas veido nosacījuma refleksus.
10. Sākumskolas vecums bērna dzīvē ir īpašs ne tikai ar jaunās skolēna lomas apzināšanu, draugu iegūšanu, jaunām zināšanām, bet tā ir arī saskaršanās ar grūtībām, neveiksmēm un pārdzīvojumiem.
11. Tika pētīta pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūra par saskarsmes ietekmi uz bērna attīstību, kas parādīja, ka bērns aktīvi apgūst pasauli ap sevi – dabu, apkārtējo vidi, saskarsmi ar pasauli un cilvēkiem, lietas, parādības, uzvedību un attieksmi. Dabas tiešā izzināšana notiek caur sajūtām, tās skaistuma izbaudīšana saskarsmē ar dzīvo un nedzīvo vidi.
12. Apkopojot anketu rezultātus secinām, ka bērniem ir labas attiecības ar vecākiem, tikai mazākajai daļai no aptaujātajiem bērniem ir nesaskaņas ar saviem vecākiem. Secinām arī to, ka bērni uztic savas problēmas sev tuvākajiem cilvēkiem. Bērnam ir pašam jāizvēlas kam uzticēt savas problēmas un prasīt padomus. Bērni pārsvarā uzticas saviem ģimenes locekļiem – mātei, tēvam, brāļiem, māsām, vecvecākiem. Kā arī draugiem un klases audzinātājai. Tas ir ļoti labi, ja bērns spēj kādam uzticēties. Ja bērns nespēj uzticēties, tad sakrājot sevī šīs problēmas bērns var kļūt pat agresīvs pret citiem.
…
Lai bērns kļūtu par pilnvērtīgu cilvēku sabiedrības locekli, viņam jādzīvo starp cilvēkiem, ir jādzird cilvēku valoda, jāpārņem no pieaugušajiem zināšanas un prasmes, ko uzkrājusi cilvēce ilgu gadsimtu laikā. Bērns, kas neaugs sev līdzīgo sabiedrībā, nekad nekļūs par pilnvērtīgu cilvēku. Tātad viens no svarīgākajiem faktoriem bērna tapšanā par cilvēku ir sabiedrība, kurā viņš dzīvo, darbojas, mācās, rotaļājas. Virdžīnija Satira pētot stresa situāciju ģimenē ir atklājusi ļoti daudz. Anatolijs Dobrovičs arī pēta šo problēmu un ir nācis pie secinājuma, ka lomas bērnam ģimenē ir dažādas un bieži sastopamas. Tikai tādā vidē un sabiedrībā, kurā ir mīlestība un drošības sajūta, veidojas cilvēks ar pozitīvu pašcieņu, cilvēks, kas spēj uzņemties atbildību un izdarīt pareizo izvēli.
- 1919.gada izglītības likuma nozīme skolvadības attīstībā Latvijā
- Rotaļas nozīme bērna runas attīstības sekmēšanā vidējā pirmsskolas vecumā
- Saskarsmes ģimenē nozīme bērna attīstībā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Rotaļas nozīme bērna runas attīstības sekmēšanā vidējā pirmsskolas vecumā
Research Papers for university31
-
1919.gada izglītības likuma nozīme skolvadības attīstībā Latvijā
Research Papers for university5
-
Uzslavas un kritikas nozīme bērna audzināšanā
Research Papers for university6
-
Bērna attīstība no 0-2 gadiem
Research Papers for university4
-
Rotaļas nozīme bērna attīstībā
Research Papers for university6