Cilvēkiem, kā jau sociālām būtnēm, ir ļoti svarīgas savstarpējās attiecības. Katru dienu mēs sastopamies ar daudz un dažādiem cilvēkiem un veidojam dažādus kontaktus. Tādēļ ir būtiski prast saprast un iedziļināties cilvēku uzskatos. Jāprot pieņemt uzskatu un lietu izpratnes dažādību.
Es izvēlējos referātu rakstīt par tēmu „Saskarsmes īpatnības starp sievieti un vīrieti”, jo uzskatu, ka mūsdienās tā ir ļoti populāra. Pēdējā laikā aizvien populārāki ir kļuvuši dažādi realitātes šovi un sarunu raidījumi, kuru pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sieviešu un vīriešu attiecībām. Ir manāma ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu ieinteresētībā pretējā dzimuma uzskatos un izjūtās. Mans darba mērķis ir izanalizēt vīriešu un sieviešu domāšanas veidu un to, kā tas ietekmē savstarpējo saskarsmi. Savā darbā es rakstu par sabiedrības attīstību un to, kā mēs esam nonākuši līdz pašreizējai sabiedrības attīstības līmenim. Tālāk es aplūkoju sieviešu un vīriešu uztveres īpatnības. Interesanti bija aplūkot arī sieviešu un vīriešu attiecību līmeņus. Bet noslēgumā pievēršos komunikācijas problēmām starp vīriešiem un sievietēm.
Ir būtiski apzināties, ka sievietes vai vīrieši nav ne labāki, ne sliktāki, bet tikai atšķirīgi. Ir pierādījies, ka vīrieši un sievietes dzīvi uztver savādāk, viņiem ir dažādas vērtību, uzvedības un normu sistēmas. Diemžēl sieviešu un vīriešu savstarpējās attiecības komplicētākas padara arī dažādi stereotipi, kuri laika gaitā nostiprinājušies. Sabiedrībā ir iesakņojušies uzskati par to, kā jāuzvedas un kādām jābūt sievietēm, tā pat arī vīriešiem. Diemžēl, bieži vien tas traucē savstarpējās attiecības un rada tajās zināmu spriedzi. Sabiedrībai un cilvēkiem attīstoties, arī uzskati mainās un kļūst brīvāki, kas savukārt rada jau paaudžu konfliktus. Taču cilvēkiem jāmācās pielāgoties.
Senajos laikos vīrieši un sievietes dzīvoja un strādāja saskaņā. Vīrietis bija ģimenes apgādnieks, bet sieviete bija pavarda sargātāja un bērnu audzinātāja. Sievietes statusu noteica prasme gādāt par ģimenes dzīvi. Šajā laikā galvenā uzmanība bija jāvelta izdzīvošanas jautājumiem, tādēļ partnerattiecības bija vienkāršākas. Cilvēki sadarbojās un bija apmierināti ar pastāvošo dzīves veidu. Cilvēku lomas dzīvē bija skaidri noteiktas. Ģimenes paļāvās uz to, ka vīrietis sagādās pārtiku un pasargās no briesmām, sievietes nepieprasīja uzmanības apliecinājumus un garīgo tuvību. Labi zināms, ka ja nav apmierinātas galvenās vajadzības, tad par pārējām nevar būt ne runas. Sieviešu pašcieņu uzturēja vīrieša atzinība par viņas prasmēm bērna audzināšanā un mājsaimniecībā. Taču mūsdienu civilizācija ir attīstījusies un atteikusies no vecās kārtības. Šobrīd ir grūti novilkt robežas starp sieviešu un vīriešu pienākumiem ģimenē. …
