Saskarsmes kultūra un efektivitāte. Saskarsmes barjeras

Savstarpējās attiecības cilvēku dzīvē ieņem galveno lomu. Ik vienam indivīdam ir nepieciešamība kontaktēties ar citiem, jo cilvēks ir sabiedriska būtne. Katrs cilvēks izjūt vajadzību pēc atzinības, pēc citu klātbūtnes, pēc pašapliecināšanās, pēc pašapziņas un pēc informācijas. Šīs vajadzības var apmierināt tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
Terminam saskarsme ir daudz skaidrojumu.
Saskarsme ir ideju apmaiņa telpā.
Saskarsme ir cilvēku savstarpējās attiecības, praktiska un garīga sadarbība. Saskarsmes procesā notiek savstarpēja informācijas apmaiņa par priekšmetiem, idejām, emocijām un jūtām.
Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, attieksmes, nostādnes, aktivitātes un darbību.
Saskarsme ir mijiedarbība, kas izpaužas sociālās, ekonomiskās, psiholoģiskās attiecībās un vērtību orientācijā.

Saskarsmē cilvēks sevi pilnveido, iegūst pieredzi, apmainās ar informāciju. Jau no dzimšanas cilvēks atrodas nepārtrauktā saskarsmē ar apkārtējo vidi un cilvēkiem.
Saskarsme ir cilvēka dabas izpausme un realizācija. Ir divas pieejas saskarsmes interpretācijā:
1.socioloģiskā – (plašākā pieeja) traktē saskarsmi kā vienu no cilvēka pastāvīgām formām ar specifiskiem mērķiem un uzdevumi līdztekus darbam, izziņai un vērtēšanai, kā to obligāto komponentu. Saskarsmes process ir process, kurā notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinās cilvēciskie sakari.
2.sociālpsiholoģija – (saskarsmē tiek definēta šaurāk, nekā socioloģiskā pieejā). Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera (partneru) uzvedību, emocijas, nostādnes un attieksmi, aktivitātes pakāpi un darbību.…