Vainags un Saules Vējš
Saules atmosfēras ārējo retināto daļu sauc par Saules vainagu. Vainagam ir sudrabaina krāsa, un tas stiepjas vairāku miljonu kilometru attālumā no Saules virsas. No vainaga izšaujas lādētu daļiņu plūsma, ko sauc par Saules vēju. Ik sekundi aizplūst miljoniem tonnu daļiņu masas. Zemi no šīm daļiņām aizsargā magnētiskais lauks, taču tās var nodarīt bojājumus kosmosa kuģiem vai pavadonim.
Uzliesmojumi
Uz Saules Virsmas notiek uzliesmojumi, kuros kosmosā tiek izmestas lādētu daļiņu plūsmas. Daži uzliesmojumi rada polārblāzmas- krāsainu debess spīdēšanu virs Zemes poliem. Tie rada arī magnētiskās vētras, kas savukārt izraisa radio sakaru traucējumus.
Saules plankumi un protuberances
Uz saules virsmas dažkārt redzami tumši traipi. Tie ir Saules plankumi, un tie šķiet tumšāki tāpēc, ka ir aukstāki nekā apkārtējā virsma. Saules plankumi parādās lielākoties grupās un atkarībā no lieluma var saglabāties no dažām stundām līdz dažiem mēnešiem. Lielākie Saules plankumi saglabājas ilgāk. Ja plankumus novēro dažas dienas, tad var redzēt, ka tie slīd pār Saules virsmu. Tas notiek tāpēc, ka Saule griežas ap savu asi. Viens pilns Saules apgrieziens ilgst apmērām mēnesi.
Uz Saules virsmas bieži redzami karstas gāzes mākoņi. Tos sauc par protuberancēm. Tās bieži sasniedz 60 000 km garumu. Parasti, lai tās saskatītu ir vajadzīgas īpašas iekārtas, jo protuberances pazūd Saules spilgtajā gaismā. Taču tās var redzēt pilna Saules aptumsuma laikā.
…
